Zosu audzēšana ir viena no visvienkāršākajām, jo tās neprasa lielus resursus, tai pašā laikā tā ir netradicionāla lopkopības nozare.
Zosu audzēšana tiks plānota uz reālas zemnieku saimniecības pamata. Ar zosu audzēšanu saimniecība sāka nodarboties 2003. gadā, bet 2004. gadā pārtrauca šo nodarbi, jo suņi saplosīja lielāko daļu zosu. Plāns tiek sastādīts par 2006. gadu, pieņemot, ka zemnieku saimniecība darbību nepārtrauca.
Darba mērķis ir:
1.sniegt nelielu ieskatu par zosīm;
2.aprakstīt zosu audzēšanu saimniecībā;
3.izstrādāt aprēķinus par zosu audzēšanas izdevīgumu un sniegt ekonomisko vērtējumu šiem aprēķiniem.
Lauksaimniecībai Latvijā ir labas un potenciālas iespējas. Latvijā ir pietiekami daudz mitruma, siltuma un gaismas augstāk raksturotā bioloģiskā un ģenētiskā potenciāla izmantošanai. Taču pašreiz šīs potenciālās iespējas izmanto vai to izmantošanai tuvojas tikai nedaudz lauku uzņēmēju, kuriem ir uzņēmējspējas, talants, zināšanas, kā arī nepieciešamās mašīnas un ēkas. Vairumā sīkzemnieku un mazsaimnieku saimniecību saimniekošanas līmenis ir zems.
1.1. Olu un putnu gaļas ražošana
Latvijas tirgus pieprasījums pēc putnu gaļas ir lielāks nekā piedāvājums, kas rada labvēlīgu situāciju importam. Diezgan nozīmīga daļa no Latvijas mājputnu gaļas tiek importēta. 2004. gadā tika importēts 1,9 reizes vairāk putnu gaļas, nekā saražots.
Izkopjot un audzējot augstražīgas gaļas putnu šķirnes, varētu panākt Latvijas iedzīvotāju nodrošināšanu ar vietējā ražojuma putnu gaļas produkciju.
Mājputnu skaits kopumā Latvijā 2004. gadā bija ~4,0 miljoni. No tiem ~1,9 milj.ir dējējvistas. Salīdzinot ar 2003. gadu, mājputnu skaits ir palielinājies par 1,2 % jeb 46,9 tūkst. mājputnu.
Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā arī Latvijas putnu gaļas tirgus tiek aizsargāts pret importu no trešajām valstīm. Eiropas Komisija reizi mēnesī nosaka reprezentatīvo Eiropas cenu, kas ir saistoša visām dalībvalstīm un pēc kuras tiek vai netiek noteikta papildus ievedmuita.
Tomēr 2004. gadā pēc iestājas Eiropas Savienībā putnu gaļas un olu imports no trešajām valstīm turpinās (pēc LAD informācijas).
Putnu gaļas un olu eksports uz trešajām valstīm pēc iestājas ES nenotiek, līdz ar to regulās paredzētās eksporta atmaksas netiek izmantotas. Katru ceturksni Eiropas Komisijas Putnu gaļas un olu Vadības komitejā tiek noteiktas eksporta atmaksas putnu gaļas un olu produkcijai. [4]…
