Ievads.
Žultspūslis ir bumbveida maiss,kurā uzkrājas un koncentrējas žults,tas atrodas zem aknu labās daivas.Žultsakmeņi ir cietas konsistences veidojumi,kas sastāv no holesterīna,žults pigmentiem un kalcija,kas veidojas žultspūslī,dažādās attiecībās.Žultsakmeņi var būt atsevišķi vai multipli,lieli,kā golfa bumbiņas vai mazi kā graudi vai smiltis.Attīsītās valstīs 80 procenti no žultsakmeņiem veido holesterīns.Tikai 20 procentos gadījumu žultsakmeņi izraisa simptomus.Pārējos gadījumos tos atrod nejauši,izmeklējot citu iemeslu dēļ.
Akūts holecistīts.
Akūts žultspūšļa iekaisums var izraisīt vieglas vai stipras sāpes labajā paribē,kas var izstarot uz muguru un plecu.Var parādīties vemšana,drudzis un viegla dzelte.Žultsakmeņus atrod 90 procentos akūta holecistīta gadījumu.Kā nopietnas komplikācijas jāmin žultspūšļa plīsums,abscess un peritonīts(vēderplēves iekaisums).
Žults kolikas.
Žults kolikas ir visbiežākais žultsakmeņu simptoms.Tas parādās,kad žultsakmenis ir nosprostojis žults izdalīšanos no žultspūšļa vai kopējā žultsvada.Sāpes ir intermitējošas,jūtamas labajā paribē.Tās var būt vieglas vai stipras,ilgt vairākas stundas,bieži parādās pēc ēšanas.
Hronisks holecistīts.
Žultsakmeņi palielina hroniska holecistīta risku.Žultspūslis sarētojas un vairs nespēj normāli sarauties.Pacientiem var būt hroniskas sāpes labajā paribē.
Akmeņi kopējā žultsvadā.
Tie var izraisīt lēkmjveida sāpes vēdera labajā pusē augšējā daļā,drudzi un dzelti ar tumšu urīnu un gaišām fēcēm.
…
