SECINĀJUMI
Kvalifikācijas darbā izvirzītais mērķis ir sasniegts.
Pēc pētījuma rezultātiem, var secināt:
1. Lielākai daļai respondentu (52%) liekā svara problēmas. Balstoties uz teoriju, liekais svars ir riska faktors žultsakmeņu slimībai.
2. Lielāka daļa respondentu (62%) ir informēta, ka žultsakmeņu veidošanu veicina trekns uzturs un mazkustīgs dzīvesveids (54%), kas arī sakrīt ar literatūras datiem.
3. 66% respondentu pirms žultsakmeņu saslimšanas deva priekšroku ceptiem un trekniem ēdieniem, kas nelabvēlīgi ietekmē organismu kopumā un veicina žultsakmeņu veidošanos, kas tiek minēts arī teorijā.
4. Lielākā daļa respondentu, pēc žultsakmeņu lēkmes, ir gatavi mainīt savu dzīvesveidu.
5. Ievērojama loma žultsakmeņu attīstībai ir arī blakusslimībām, jo lielākai daļai respondentu ir hroniskas slimības. Visbiežāk atzīmētas ir kuņģa – zarnu trakta saslimšanas ( 28%) un, balstoties uz teoriju, viens no riska faktoriem žultsakmeņu slimībai ir bakteriālas infekcijas, kas ascendējot no gremošanas trakta nonāk arī aknās un žultspūslī.
6. Pētījums rāda, ka lielākai daļai respondentu ir mēreni aktīvs, sēdošs vai mazaktīvs dzīvesveids, kas arī ir riska faktors žultsakmeņu slimībai.
7. Žultsakmeņu izraisītās lēkmes nereti ir pēkšņas un negaidītas, kā norādīja 41% respondentu.
8. Lielākā daļa respondentu pirms žultsakmeņu lēkmes uzturā maz lietoja ūdeni, taču pēc lēkmes lielākā daļa ( 60% ) atzīmēja, ka mainīs savus ieradumus un lietos lielāku ūdens daudzumu. Kā aprakstīts teorijā, pietiekams ūdens daudzums labvēlīgi ietekmē veselību un ir viens no faktoriem, kas kavē žultsakmeņu veidošanos, jo žults tiek šķīdināta.
9. Lielākai respondentu daļai ir kaitīgie ieradumi vai darbs ar kaitīgām vielām, kas kā aprakstīts teorija, veicina žultsakmeņu veidošanos.
…
