Latviešu žurnālistikas mūžs ir vairāk nekā 220 gadu garš — žurnāls «Latviešu Ārste» sāk iznākt 1768. gadā. Taču reizē jānorāda, ka atšķirībā no lielajām Rietumeiropas kultūrtautām un Krievijas pirmais periodiskais izdevums Latvijā — laikraksts «Rigische Novetlen» — nāca klajā vācu valodā 1680. gadā Rīgā. Cēlonis bija viens — vācu krustnešu iebrukums Latvijā 13. gadsimtā, kura rezultātā Daugavas krastos tika nodibināts koloniāls režīms. Baltvācu baronu un mācītāju interesēs nebija attīstīt rakstību latviešu valodā un organizēt skolas iezemiešiem, nemaz nerunājot par periodiska izdevuma veidošanu vietējiem iedzīvotājiem. Nebūt nemazinot vācu apgaismotāju J. G. Herdera (1744—1803) un G. H. Mer-ķeļa (1769—1850) lomu progresīvu ideju izplatīšanā Latvijā, nevar neatzīmēt, ka, tikai pateicoties augošajai latviešu zemnieku kustībai un sakarā ar dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē (1817) un Vidzemē (1819), muižnieki kopā ar garīdzniekiem bija spiesti 1822. gadā uzsākt Jelgavā «Latviešu Avīžu» — pirmā laikraksta latviešu valodā — izdošanu. Šiem preses izdevumiem līdz pat feodālisma sairumam 19. gs. vidū bija feodāli klerikāls raksturs. Tie ar retiem izņēmumiem pauda un aizstāvēja savu maizes tēvu intereses.
Par latviešu nacionālās žurnālistikas sākumu var runāt tikai ar laikraksta «Mājas Viesis» (1856 — 1910), bet īpaši ar «Pēterburgas Avīžu» (1862—1865) iznākšanu. Šie izdevumi bija cieši saistīti ar pirmo Latvijas nacionālās atmodas kustību — jaunlatviešu kustību1, kura no topošās latviešu buržuāzijas pozīcijām iestājās par Latvijas pamatnācijas politiskajam un ekonomiskajām tiesībām, bet it sevišķi par nacionālās kultūras attīstības nepieciešamību. «Pēterburgas Avīžu» dibinātāji un vadītāji, reizē jaunlatviešu kustības ideologi — Kr. Valdemārs, Kr. Barons un J. Alunāns bija arī latviešu nacionālās publicistikas pamatlicēji.
Gandrīz vienlaikus ar latviešu žurnālistikas izveidošanos tika izdarīti pirmie mēģinājumi vērtēt atsevišķus preses izdevumus un publicistu darbu. Par nozīmīgākajām šiem jautājumiem veltītajām grāmatām un brošūrām nedaudz sīkāk.
…
