Žurnālisti līdzīgi kā citu profesiju pārstāvji pieņem un vadās pēc savai profesijai atbilstošajiem noteikumiem un tradīcijām. Žurnālistikas praksē pielietojamie pamatelementi ir precizitāte, piedēvējums jeb atsaukšanās uz avotu, fons, līdzsvars, godīgums, īsums, skaidrība, cilvēciskums, identifikācija jeb atpazīstamība, jaunums, objektivitāte, viedoklis, vertifikācija, mānīšanās un patiesības meklējumi..
Precizitāte ir viens no žurnālista ētikas pamatprincipiem. Precizitāte nozīmē rūpīgu katras detaļas izpētīšanu, vācot informāciju. Vārdi, adreses, vecums u.t.t. – tas viss ir jāpārbauda.
Žurnālista viens no likumiem skan tā: pārbaudi un vēlreiz pārbaudi. Visa informācija un paziņojumi, izņemot pašsaprotamos, ir jāpiedēvē tās avotam. Pašsaprotami ziņojumi ir tās idejas, situācijas vai paziņojumi, kas ir plaši akceptēti par patiesību. Visās pārējās situācijās ir jābūt atsaucei uz kādu, kas kaut ko ir teicis vai darījis. Protams, piedēvējums negarantē, ka informācija ir patiesa, taču atbildība par izteikumu balstās uz avotu.
Fona informācijas sniegšana palīdz lasītājam vai klausītājam pilnīgāk saprast materiālu. Šī fona informācija var nākt no dažādiem avotiem vai arī autora paša zināšanām.
Līdzsvars žurnālistikā nozīmē, ka abām (visām) pretējām pusēm (viedokļiem) tiek dots vārds. Šeit pat būtu jāpiemin vēl divi žurnālistu ētikas principi – godīgums un objektivitāte.
Godīgums žurnālistikā ir tuvs jēdziens vienlīdzībai, jo žurnālistam ir jābūt vienlīdz godīgam pret visām pusēm, kas iesaistītas viņa rakstā - nedrīkst pastāvēt diskriminācija. Godīgums iekļauj arī patiesas valodas lietošanu – lasītājs nevar tikt maldināts ar divdomībām vai neprecīzu vārdu lietojumu.
Objektivitāti nosaka žurnālista spēja būt neitrālam novērotājam, kas atdala darbu no personīgajām izjūtām un emocijām. Lai gan totāla objektivitāte, protams, nav iespējama. Viedoklis ir autora emocijas attiecībā uz subjektu, tāpēc tam rakstā nav vietas. Viedoklis var parādīties tikai ar atsauksmi uz avotu.
Īsums un skaidrība arī ir nozīmīgi raksta elementi, kas atvieglo informācijas uztveršanu. Žurnālista darbs ir no visām tēmām atlasīt būtiskāko un lieko atstāt malā. Arī valodai jābūt lakoniskai, tāpēc labs autors trīs vārdu vietā lietos vienu, bet efektīgu. Lasītājus un klausītājus interesē tas, kā notikums ietekmē cilvēkus un īpaši jau viņus pašus.
Tagad pievērsīsimies ziņas definīcijai. Pastāv ļoti daudz ziņu definīciju, taču viena no populārākajām skan šādi: ziņa ir materiāls, kas ir nozīmīgs sabiedrībai un tāpēc būtu jāzin, vai arī materiāls, kas izklaidē. Tas, kas padara notikumu par tik svarīgu, lai par to būtu vērts informēt sabiedrību, balstās uz tā dēvēto ziņu izjūtu. …
