Ģeogrāfiskais novietojums
Attiecībā pret ekvatoru Zviedrija atrodas ziemeļu puslodē. Attiecībā pret sākuma meridiānu Zviedrija atrodas rietumu puslodē. Zviedrijas Karaliste ir valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā. Tā robežojas ar Norvēģiju un Somiju. Austrumos un dienvidos Zviedriju apskalo Baltijas jūra, dienvidrietumos – Ēresuns un Kategats, kas atdala Zviedriju no Dānijas. Zviedrijai pieder Ēlandes un Gotlandes sala. Zviedrijas platība ir 450 tūkstoši km². Saglabājies Zviedrijas iedalījums 3 vēsturiskos novakos:
Ziemeļzviedrija – Norlande,
Viduszviedrijā – Svēalande,
Dienvidzviedrija – Gētalande.
Reljefs
Puse Zviedrijas teritorijas ir 100 – 400 m augstumā virs jūras līmeņa. 1/5 daļa valsts ir augstāka par 400 m. Netālu no Norvēģijas robežas ar Skandināvijas kalnos atrodas augstākā Zviedrijas virsotne – Kebnekaise (2123 m). Uz austrumiem Skandināvijas kalni ar stāvām terasēm pāriet Norlandes plakankalnē. Tā ir 500 – 800 m augsta un aizņem lielu daļu Zviedrijas teritorijas. Botnijas līča piekrastē Norlandes plakankalne pāriet šaurā, stipri paugurainā zemieņu joslā. Norlandes plakankalnes dienvidos atrodas Ezeru zemiene un Zviedrijas lielākie ezeri. Zemienē izplatīta ledāju un ledāju kušanas ūdeņu nogulumi un to veidotās reljefa formas – osi. Uz dienvidiem no Ezeru zemienes atrodas Smolandes augstiene (377 m), to saposmo upju ielejas. Galējos dienvidos Skones pussalā atrodas paugurains līdzenums.
Krasta līnija ir maz izrobota. Pārsvarā ir vidēji augsti, klinšaini šēru tipa karsti. Botnijas līča ziemeļrietumu un dienvidrietumu krasti ir zemi. Kuģošana piekrastes ūdeņos ir apgrūtināta līdz 25 km platā joslā. To apgrūtina šēras un rifi.
Derīgie izrakteņi. Zviedrijas reljefa pamatā ir Baltijas vairogs, kas sastāv no kristāliskajiem un metamorfiskajiem iežiem. Zviedrijā atrodama dzelzs rūda, svina, cinka, urāna rūdas. Zviedrijā iegūst arī sudraba rūdu, zeltu un brūnogles. Zviedrija ir bagāta ar dabiskajiem būvakmeņiem.
…