Augsnes zinātnes laboratorijas darbu gala pārskats

AUGSNES AUGLĪBA UN IZMANTOŠANAS IESPĒJAS
Velēnpodzolētā virsēji glejotā augsne sastopama slapjā damakšņa un vēra tipa skuju koku audzēs, kā arī līdzenas virsmas tīrumos uz smaga granulometriskā sastāva cilmiežiem (O. Nikodemus, 2008). Lieka mitruma apstākļos sādā augsnē tiek traucēta ūdens infiltrācija. Tas savukārt veicina augsnes glejošanās procesu. Šī tipa augsnes ie vienas no visnabadzīgākajām augsnēm Latvijā. Augsnes virskārta ir skāba un no tās tiek izskaloti bāziskie katjoni. . podzolētās glejaugsnēs uzkrājas augiem kaitīgi savienojumi un līdz ar to augu saknes slikti attīstās. Šādām augsnēm ir sliktas fizikālās īpašības: vāji izteikta struktūra, blīva sakārta, augsts piesātinājums ar ūdeni un nepietiekama gaisa ietilpība (O. Nikodemus, 2008).
Lai šādu augsni izmantotu lauksiamniecībā ir jāveic ietilpīgi augsne sielabošanas pasākumi – augsnes ūdens regulācija, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana, organiskā un minerālā mēslošana.
Pēc šādu iekultivēšanas pasākumu veikšanas šo augsni sākotnēji var izmantot ganību ierīkošanai. Pēc ilgstošas iekultivēšanas šādu augsni varētu būt iespējams izmantot arī citu kultūraugu audzēšanai.
…