Secinājumi
Šajā darbā tika pētīts bimorfs, tas ir, tika uzņemta tā histerēzes līkne, noteikta funkcionālā sakarība starp bimorfa brīvā gala novirzi, bimorfa garumu un pielikto spriegumu un tika noteikta tā kapacitāte.
Pirmā uzdevuma dati tika attēloti 1.Grafikā – Histerēzes līknes. Var redzēt, ka, samazinot spriegumu un to atkal palielinot, bimorfa brīvā gala novirze nav konstanta, tātad daļa enerģijas izkliedējas bimorfā. Šis lielums tika aprēķināts, integrējot līkņu ietverto laukumu. Izkliedētās enerģijas lielums ir noteikts samērā precīzi, jo, pirmkārt, līknes labi aproksimējas ar otrās kārtas polinomu, neviens mērījums „neizlec”, tātad rupja kļūda nav tikusi pieļauta. Otrkārt, integrēšana tika veikta ar programmu Mathematica 8.0, kurā abas aproksimētās izteiksmes tika uzzīmētas, atrastas to saknes un tas integrētas konkrētajās robežās. Aprēķinu gaita ir pievienota pielikumā kā 1.Attēls – Izkliedētā enerģija. Lai gan izkliedētās enerģijas kļūda nav norādīta rezultātos, to var apskatīt 1.Grafikā, tas ir, katram punktam ir norādīts kļūdu intervāls, kas arī nosaka izkliedētās enerģijas kļūdu. Bimorfa brīvā gala novirzes kļūda Δd tika aprēķināta ar parciālās atvasināšanas metodi.
Lielumi x, l, D tika pieņemti par nemainīgiem, kaut arī tie ir atkarīgi no bimorfa nolieces, taču šī izmaiņa ir relatīvi neliela un maz ietekmē rezultātus. Darbā lielākās kļūdas izraisa cilvēciskais faktors, proti, iepriekš minēto x, l un D lielumu noteikšana ir visai aptuvena, jo ierīces nav vienā līmenī un ir iespēja mērlenti turēt ieslīpi, tātad nepareizi noteikt šos lielumus. Darba uzlabošanai būtu nepieciešams šo problēmu novērst, piemēram, uz darba galda jau iepriekš atzīmējot konkrētas vietas, kur ierīcēm jāatrodas. Kļūdas cēlonis noteikti ir y datu noteikšana, jo aiztiekot ekrānu, lai atzīmētu konkrēto punktu, tas pakustās, līdz ar to ir iespējama neatbilstība patiesajiem datiem. Rezultātu uzlabošanai varētu izmantot ekrānu, uz kura milimetru papīrs jau ir piestiprināts, tātad tas nekustētos.
Aplūkojot otrā uzdevuma grafiku – 2.Grafiks – Novirzes atkarība no bimorfa garuma – var redzēt, ka šo atkarību var ļoti labi aprakstīt ar pakāpes funkciju, kur iegūst pakāpes rādītāju n. Linearizējot grafiku un veicot regresijas analīzi, tika iegūta pakāpes rādītāja kļūda. No šiem datiem tika iegūta konstantes A vērtība un standartnovirze. Pēc 2.Grafika var redzēt, ka aproksimētā līkne labi apraksta mazākās l vērtības, bet ne lielākās, šāda parādība var būt tāpēc, ka joprojām x vērtība tiek uzskatīta par konstantu, kaut arī, mainot l garumu, mainās arī garums no bimorfa spogulīša līdz iedomātam ekrāna pagarinājumam.
Trešajā uzdevumā tika noteikta bimorfa kapacitāte. Tika veikti divi mēģinājumi un abi apstrādāti, lai gūtu labāku priekšstatu. Konkrētajam bimorfam kapacitāte, kas iepriekš bijusi noteikta ir robežās no 7 – 9 nF. Šī darba ietvaros tikai otrajā mēģinājumā tika iegūts rezultāts, kas iekļaujas šajā intervālā, bet pirmā mēģinājuma rezultāts kļūdu robežās iekļaujas. Apstrādājot abus mēģinājumus, secinu, ka pirmais mēģinājums ir neprecīzāks, jo, pirmkārt, jau tā rezultāts ir mazāks nekā patiesais, otrkārt, aproksimācija ir neprecīzāka. Otrā mēģinājuma dati ir precīzāki, uz ko norāda aproksimācijas laba atbilstība.
…
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Oberbeka svārsts
Samples for university3
-
Impulsa ģeneratoru pētīšana
Samples for university1
-
Tēraudu rūdīšana un atlaidināšana, dziļrūdības noteikšana
Samples for university4
-
Universālās gāzes konstantes noteikšana
Samples for university7
-
Pārslodzes cilpas manevra laikā
Samples for university3