Sēklas var izaudzēt kā siltumnīcā, tā atklātā laukā. Siltumnīcās ir vieglāk nodrošināt izolāciju un veikt rūpīgu augu atlasi. Lai netraucētu nobriešanu, no sēklas augiem ražu neievāc. Siltumnīcā kopā ar sēklas gurķiem nedrīkst audzēt pārtikas gurķus (arī to pašu šķirni, jo atlasi vajadzēs veikt visiem augiem), bet var audzēt tomātus vai paprikas (citu sugu augus). Augu atlasi veic jau agrīnā dēstu fāzē, brāķējot netipiskos augus. Sākoties ziedēšanai, īpašu uzmanību pievērš ziedēšanas raksturam (vīrišķo un sievišķo ziedu īpatsvaram jāatbilst šķirnes raksturojumam). No ražošanas viedokļa, labākas ir tās šķirnes, kurām pārsvarā ir sievišķais ziedēšanas tips (virs 6. lapas galvenokārt veidojas sievišķie ziedi). Katrā ziņā jābrāķē augi, kuriem veidojas tikai vīrišķie (tukšie) ziedi. Pirmos sēklas augļus (sēkliniekus) atstāj 6. vai 7. lapas žāklē, katrā žāklē pa vienam. Pavisam uz auga atstāj ne vairāk par 7–10 augļiem, pārējos izvāc pēc iespējas ātrāk (vēl ziedos). Augus brāķē arī pēc augļu formas, virsmas (rupjas vai sīkas kārpiņas) un mizas krāsas (vienmērīgi zaļa vai ar svītrām). Sēkliniekus vāc, kad augļi kļuvuši pilnīgi dzelteni, vēl 10–14 dienas nogatavina noliktavā (jāraugās, lai sēklas nesāktu dīgt augļos) un izņem sēklas. Augļus pārgriež gareniski, sēklas kameras saturu izlaiž bļodā vai spainī (līdz pusei trauka augstuma) un atstāj noraudzēties 1–3 dienas (jo ilgāk rūgst, jo labāk mazgājas). Sēklas vairākas reizes mazgā tekošā ūdenī, kamēr trauka dibenā paliek tikai tīras, pilnas sēklas.
