Ezera morfometrisko raksturlielumu noteikšana un ezera termiskais režīms

Ievads

Ezeri ir ūdenstilpes sauszemes padziļinājumos – ezerdobēs. (Zīverts, 2004) Latvijā sastopamie ezeri ir veidojušies holocēnā jeb pēcleduslaikmetā. Ezeri var būt ļoti atšķirīgi, tāpēc tos raksturo ar morfometriskajiem lielumiem – virsmas laukumu, garumu, platumu, dziļumu, ūdens tilpumu, krasta līnijas garumu un robojumu. Ar dažiem no šiem lielumiem saskarsimies arī šajā laboratorijas darbā. Lai būtu vieglāk izprast šo morfometrisko lielumu jēdzienus, apskatīsim dažas definīcijas.
Ezera garums ir īsākais attālums starp diviem vistālākajiem ezera krastu punktiem, mērot virs ezera ūdens līmeņa. Ezera platums – izšķir lielāko platumu, kas ir garākais perpendikuls pret ezera garuma līniju un vidējo platumu, kuru aprēķina attiecinot ezera platību pret garumu. Ezera vidējo dziļumu iegūst, ezera ūdens tilpumu dalot ar ezera platību. (Apsīte, 2007)
Darba gaitā tiek veikti uzdevuma aprēķini, izmantojot dotās formulas. Tiek parādīti formulu izvedumi, un iegūtie rezultāti tiek aprakstīti. Šajā laboratorijas darbā tiks skatīts Sventes ezers.

Darba mērķis
Veicot šo laboratorijas darbu, mērķis ir iegūt izpratni par ezera morfometriskajiem lielumiem, kā arī apgūt šo lielumu noteikšanu attiecīgajam ezeram. Darba gaitā arī jāizprot ezera termiskais režīms.

Darba uzdevumi, aprēķini un formulu izvedumi
1. Pirmajā darba uzdevumā tiek noteikts morfometriskais lielums – ezera garums (L, km). Lielums tiek nolasīts no dotās Latvijas topogrāfiskās kartes, attiecīgi Sventes ezeram.
L = 5195, 39 m = 5,20 km
…