Gaismas spektrs, izmantojot dažādas vielas un vienkāršus apgaismojuma avotus

Secinājumi
Kopumā laboratorijas darbs noritēja veiksmīgi, taču radās vairākas neskaidrības. Piemēram, kā pareizi konstruēt enerģijas līmeņu diagrammu, kā rīkoties, ja ir dažādi vienas krāsas (gaismas) viļņu garumi?
Spektra zilais apgabals atrodas tuvāk centrālajam difrakcijas maksimumam, jo zilās gaismas viļņa garums ir otrs īsākais no visiem redzamās gaismas viļņu garumiem, kas nozīmē to, ka arī nolieces leņķis Θ (difrakcijas leņķis) būs samērā mazs, protams, tas būs mazāks, ja to salīdzina ar sarkanās gaismas nolieces leņķi, kas savukārt nozīmē to, ka novirze no centra būs vismazākā. Pie lielāka difrakcijas leņķa ir lielāks attālums līdz centrālajam maksimumam. Jo īsāks ir gaismas viļņa garums, jo tuvāk viens otram atrodas difraģēto viļņu intensitātes maksimumi.
Kvēlspuldzes spektram bija 2 kārtas, jo difrakcijas leņķis Θ neatļāva izveidoties vairāk kā 2 kārtām.
Spuldzītes starojums nesniedzās spektra ultravioletajā daļā, jo stikls praktiski nelaiž cauri ultravioleto starojumu, tas tiek absorbēts.
Eksperimentāli noteiktā Ridberga konstante atšķīrās no teorētiskās, jo aprēķinu laikā izmantotie gaismas viļņu garumi iepriekš, kad tika konstruēta enerģijas līmeņu diagramma, tika noteikti aptuveni.
…