1. Ūdenskrātuves izbūves nosacījumi.
1.1 Vietas izvēle
Ūdenskrātuves vietas izvēli nosaka būvētāja vēlme to izveidot. Lai varētu sākt domāt par ūdenskrātuves izveidošanu, ir jābūt skaidriem juridiskajiem jautājumiem - par zemes īpašumtiesībām, kā arī saskaņojumiem ar visiem blakus esošajiem zemes īpašniekiem.
Tehniski vietas izvēle ir atkarīga no konkrētas vietas topogrāfijas - vai tā ļauj ierīkot ūdenskrātuvi, vai ir ieleja, kuru piepildīt ar ūdeni. Svarīgi ir ģeoloģiskie aspekti - ir nepieciešama ūdens necaurlaidīga augsne.
Izveidojot ūdenskrātuvi, jāraugās, lai tā neapludinātu mežus, lauksaimniecībā izmantojamās zemes, apdzīvotas vietas u.c. Svarīgi, lai ūdenskrātuvē un tās augštecē nebūtu ūdens piesārņotāju.
Aizsprosta būvei jāizvēlas šaurākā iespējamā vieta. Jāaptver, no kurienes tiks ņemta grunts aizsprosta izveidošanai. Jāizvēlas maksimāli ērtākais un izdevīgākais variants.
1.2. Ūdens kvalitātes prasības
Ūdens kvalitātes prasības nosaka ūdens izmantošanas veids - vispārēja vai specializēta (zivsaimniecība, peldvietas u.c.) Konkrētās prasības atrodamas "Noteikumos par ūdens lietošanas veidiem".
1.3. Izmeklēšanas darbi, būvdarbu saskaņošana
Izmeklēšanas darbu gaitā veic ūdenskrātuves vietas un pieguļošo teritoriju uzmērīšanu M 1:2000 (lielākām teritorijām M 1:5000). Var izmantot jau esošos kartogrāfijas materiālus. Teritorija tieši pie būvēm jāuzmēra M 1:500, lai varētuizveidot būvju ģenplānu.
Jānoskaidro ūdens līmeņi dabā jeb krasta līnija, tā jāvelk pa horizontāli, jānoskaidro vai zem ūdens līmeņa nepaliek, kas svarīgs vai bīstams.
Jāveic hidroloģiskā izmeklēšana, jānoskaidro sateces baseina robeža, lielums, lai izvēlētos būvju dimensijas, mežainību, burvainību;
Nosaka vēlamos un iespējamos ūdens līmeņus ūdenskrātuvē;
Veic ūdens bilances izvērtēšanu ( vai pietiks ūdens bezūdens periodā).
Lai varētu uzsākt upju hidrotehnisko būvju projektēšanu nepieciešami šādi dokumenti un materiāli:
1. Zemes īpašuma robežu plāns, meliorācijas pases materiāli, mežīerēcības projekts, būves inventrizācijas;
2. Ekoloģiskais uzdevums;
3. Sanitāri - higiēniskais uzdevums;
4. Ūdens lietošanas atļauja;
5. VUGD tehniskie noteikumi;
6. Inženierkomunikāciju īpašnieku vai apsaimniekotāju iesniegtie tehniskie noteikumi;
7. Zemes transformācijas atļauja;
8.Piekrišana koku un krūmu ciršanai;
9. Zemes gabala topogrāfiskais plāns M 1:500 - M 1:1000 ar reljefa šķēluma augstumu 0.5 m, situācijas plāns M1:2000 - 1:10000, būves tehniskās apsekošanas un uzturēšanas materiāli, hidroloģiskās izpētes materiāli, aprēķini, ūdensteces vai ūdenstilpnes uzmērīšanas materiāli, inženierģeoloģijas un hidroģeoloģija.
Būvdarbus drīkst sākt veikt tikai pamatojoties uz būvatļauju. Latvijas būvnormatīvi nosaka ar kādām instancēm projekts jāsaskaņo. Tehniskā projekta risinājumam jātbilst Latvijas būvnormatīviem, hidromelioratīvās būvniecības un citiem tehniskajiem noteikumiem, projektēšanas uzdevumā noteiktajai detalizācijas pakāpei, kā arī būvvaldē un attiecīgā rajona lauksaimniecības departimentā saskaņotam skiču projektam.
Hidromelioratīvās būvniecības projektu saskaņo attīecīgābūvvaldē un rajonalauksaimniecības departimentā, bet tehniskos risinājumus - attiecīgajā būvvaldē un institūcijā, kas izdevusi tehniskos noteikumus, kuros ir saskaņojama prasība.
Būvniecības projekts iesniedzams izskatīšanai un atzinuma saņemšanai būvprojekta ekspertīzes institūcijā, kura noteikta ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra rīkojumu (LR MK Noteikumu Nr.410).
Valsts ekspertīzes institūcija izlases veidā var pieprasīt izskatīšanai jebkuru hidromeliaratīvās būvniecības projektu, kura īstenošana paredzēta Latvijas teritorijā, un dod atzinumu par attiecīgo būvobjektu.
Saskaņotais būvniecības projekts un ekspertīzes atzinums iesniedzams akceptam: 1. Zempkopības ministrijā, ja būvniecība veikta par valsts līdzekļiem. 2. Attiecīgajā rajona lauksaimniecības departimentā.
Būvprojektu izstrādā licencēts projektētājs. Izstrādā ekspluatācijas noteikumus pamatojoties uz "Nosacījumi ekspluatācijas noteikumu izstrādāšanā".
…
