SECINĀJUMI
Apskatot programmas izvades rezultātus, ir iespējams izdarīt secinājumus par algoritmu veiktspēju dažādu garumu un tipu masīviem.
Nejauši ģenerētiem masīviem visātrākie izrādījās quick sort paveidi, to darbības laikiem esot ļoti tuviem, atšķirībām esot gandrīz nenozīmīgām. Tiem sekoja merge sort paveidi, heap sort un shell sort. Radix sort no logaritmiskā laika vienādojumiem izrādījās vislēnākais, taču tā veiktspēja tik un tā bija daudz labāka par insertion sort, selection sort un bubble sort algoritmiem, ko izmantot nav ieteicams.
Tāpat bubble sort un selection sort bija vislēnākie algoritmi gandrīz sakārtotiem masīviem, taču šeit tiem sekoja „dual pivot” quick sort paveids, iespējams tā specifiskās implementācijas dēļ, jo pārējie quick sort algoritma paveidi veiktspējas ziņā darbojās labāk, lai gan „three way” paveids arī bija lēnākais no logaritmiskā laika algoritmiem. Īpatnējā kārtā visātrākais šeit izrādījās insertion sort algoritms.
Sakārtotiem masīviem situācija bija tāda pati kā gandrīz sakārtotajiem, jo atpalika bubble sort un selection sort, līdzīgi bija arī ar quick sort paveidiem, pārējām atšķirībām starp algoritmiem esot niecīgām.
Apgriezti sakārtotiem masīviem vislēnākais bija „three way” quick sort paveids, kam sekoja selection sort, un „dual pivot” quicksort paveids, bubble sort un insertion sort. Pārējo algoritmu rezultāti atkal bija ļoti tuvi viens otram.
Kopumā iespējams secināt sekojošo:
• Nekad nevajadzētu izmantot bubble sort un selection sort algoritmus.
• Kārtojot gandrīz sakārtotus, sakārtotus vai apgriezti sakārtotus datus vajadzētu atturēties no nestandarta quicksort paveidiem.
…
