18. Naudas funkcijas. Pieprasījums un piedāvājums naudas tirgū. Naudas tirgus līdzsvars. Monetārie rādītāji Latvijā.
Naudu raksturo tās funkcijas, bet pieprasījums pēc naudas ir jāsaista ar Šo funkciju darbību. Nauda ir kā apgrozības un maksāšanas līdzeklis. Nauda nepieciešama pirkumiem, parādu atmaksai, 1) nauda ir maiņas līdzeklis (apgrozības) līdzeklis - cilvēks izmanto naudu, iegādājoties preces un apmaksājot pakalpojumus. 2) nauda ir preču vērtības mērs, uzskaites līdzeklis 3) nauda ir bagātības uzkrāšanas līdzeklis. Šo funkciju parasti pilda pilnvērtīga nauda (zelta monētas, konvertējamā valūta) Naudas piedāvājums - ir visi naudas līdzekļi ko var izmantot norēķinos par pirkumiem un pakalpojumiem. Naudas jēdziens ir saistīts ar vairāku naudas agregātu izdalīšanu, kas veido atšķirīgas maksāšanas līdzekļu grupas - Ml, M2, M3. Un to sastāvs - Ml ir naudas agregāts, kas ietver visu skaidru naudu un tekošos rēķinus bankās, no kuriem nauda tiek izdota pēc pieprasījuma, tāpēc to vēl sauc par šauro naudu. Raksturīga iezīme - dotā naudas forma visos gadījumos tiek pieņemta kā maksāšanas līdzeklis.
Plašā nauda M2 - šodien samērā
vienkārši var pārvest naudu uz
vienkāršiem un viegli pieejamiem
tekošiem rēķiniem no
termiņnoguldījumiem, par kuriem bankas maksā attiecīgus %. Pastāv vel plašāka naudas definācija -M3, kurā ieskaita vēl tādus finanšu elementus kā lielos depozītus uz dažādiem termiņiem, depozītus ārvalstu valūtā un ne banku finanšu institūciju depozītus.
Ml tiek uzskatīts par absolūti likvīdo naudas formu. M2 un M3 ir mazāk noderīgi finansu darījumu kārtošanai. 96.g . beigās Latvija bija to valstu vidū, kurās skaidro naudu izmantoja visvairāk 20% - 50% robežās no plašās naudas. Analizējot naudas pieprasījumu, tiek pētīta reālā naudas masa (ko izsaki ar labumu daudzumu) nevis nominālā naudas masa (ko izsaka ar vērtības lielumu).
Pieprasījums pēc naudas nosaka nepieciešamība iegādāties dažādus labumus. Par naudas vērtības mēru kalpo tās pirktspēja. No tā izriet, ka naudas pieprasījums ir pieprasījums pēc reālas naudas, bet nevis pēc tās nominālās vērtības. Reālās naudas pieprasījumu nosaka nepieciešamība finansēt darījumus, un tāpēc tas pieaug, palielinoties reālajam IKP. Naudas uzglabāšanai arī ir cena, kas tiek mērīta ar nominālo % likmi. Augstas % likmes nerosina glabāt bagātību naudas formā. Tai pašā laikā, jo dārgākas izmaksas, kas saistītas ar citu aktīvu pārvēršanu likvīdos līdzekļos, jo lielāki veidojas kases atlikumi.
Keinsa naudas pieprasījuma teorija izdala 3 naudas pieprasījuma veidošanās motīvus. Nauda nepieciešama:
1) darījumu apmaksāšanai,
2) spekulēšanas nolūkos - liela nozīme
% likmei .un konkrētai situācijai finanšu
tirgū. Pieprasījums pēc spekulatīvās
naudas ir ļoti elastīgs.
3) ietaupījumu veidošanai.
…
