Kopsavilkums
Tā kā manis novērotais bērns bija man ļoti tuvs un katrās brīvdienās satikts, tad novērošana notika manās mājās, līdz ar to bērnam jau it kā iepazīta teritorija, bet katru reizi iesākums ir nedrošs un negribīgi tas sāk pats apstaigāt apkārtni. Bērniņam ir diezgan mazs vārdu krājums, līdz ar to novērojumā ir ļoti maz iekļauts bērna sakāmais. Lai gan skaņas tas izdveš daudz un dažādas, visas es nemaz nespēju aprakstīt un ielikt novērojumā. Novērojuma sākumā, kad istabā biju tikai divatā ar bērnu, centos īpaši daudz tam neatbildēt uz veiktajām darbībā, lai neveidotos mijiedarbība ar mani, un bērns pēc iespējas vairāk savā nodabā darbotos, man šķiet, ka man tas izdevās, jo tikai pāris reizes bērns paskatījās uz mani. Arī otrā novērojuma daļā centos, īpaši neiesaistīties notiekošajā, lai bērns pēc iespējas vairāk kontaktētos ar savu vecmāti, bet tas savā veidā bija apgrūtinoši, jo bērns pazīst arī mani un es neesmu svešs cilvēks, no kā tas baidītos vai izvairītos. Kopumā ir diezgan grūti ievērot un strikti aprakstīt katru minūti vieglāk būtu ik pa 5 minūtēm veikto intervālu, jo bieži vien darbība ilgst ilgāk pa minūti un tad sanāk noraut vienu minūti un sākt otru, bet šķiet, ka esmu to izdarījusi cik iespējami labi varēju. Šādus novērojumus es varētu veikt ne tikai pusstundu, bet krietni vairāk, jo lai cik laiku esmu pavadījusi kopā ar šo bērniņu, reti kad esmu pievērusi uzmanību tik sīkām niansēm, piemēram, aizdomājos, kāpēc daļa nagu lakas pudelītes tiek novietotas citā kastē un kas tajā brīdi notiek bērna prātā. Paldies par iespēju veikt šādu novērojumu.
…
