Secinājumi
Produkti pārtikas grozam tika atlasīti pēc diviem kritērijiem – cena un vērtīgās uzturvielas (olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, vitamīni un minerālvielas). Galvenais uzdevums bija atrast optimālu kompromisu starp uzturvielām bagātu un tajā pašā laikā lētu pārtiku. Darba rezultāta tika secināts, ka nebūt ne vienmēr dārgākie produkti ir tie uzturvielām piesātinātākie.
Ļoti izdevīgi produkti ir auzu putraimi un grūbas. Tie ir lēti un tajos pietiekoša daudzumā ir nepieciešamās uzturvielas. Veicot uzdevumu pēc pirmā (bāzes) varianta (kad netiek ievērotas patērētāja intereses) programma parādīja, ka lietot uzturā var gandrīz vai tikai olu pulveri, kuru kā zināms šobrīd kā pamatēdienu patērētāji neizmanto.
Lai gan ar programmas Solver palīdzību tika atrasta ēdienkarte, kas atbilst uzdotajiem nosacījumiem, to nevarētu saukt par optimālo pārtikas grozu. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ne visas šeit norādītās cenas tika pārbaudītas veikalos. Dažām precēm tika pieņemta to aptuvenā vērtība. Realitātē cenas pastāvīgi mainās. Produkts vienā veikalā var maksāt dažādi, atkarībā no tā ražotāja. Kā arī zināms fakts, ka katrā veikalā kāds produkts maksā lētāk vai gluži otrādāk dārgāk kā citā.
Pie aprēķinu trūkumiem pieskaitāms arī fakts, ka katram cilvēkam ir savas vēlmes attiecībā uz pārtikas grozu, turklāt tas, kas garšo un ir veselīgs vienam cilvēkam, citam var izraisīt alerģisku reakciju, tāpēc šie aprēķini nebūt neder jebkuram cilvēkam un ir vispārīgi. Taču pārtikas produktu tabulu un ierobežojumus, ko uzdod programmā Solver var papildināt un iegūt konkrētam cilvēkam attiecīgu ēdienkarti.
Lai iegūtā ēdienkarte būtu precīzāka vajadzētu arī ieviest daudz vairāk papildnosacījumu, piemēram, dažus produktus vispār izslēdzot kā iespējamus ēdienkartē vai ierobežojot to daudzumu līdz ļoti mazam minimumam. Šo papildnosacījumu realizācija darbā aizņemtu ļoti daudz laika.
Veicot šo darbu ieguvu praktiskas iemaņas darbā ar programmu Solver, kā arī papildināju savas zināšanas darbā ar MS Excel.
…
