Hipotēze:
Latvijā rakstītā dzeja ir atsķirīga no dzejas, kura rakstīta emigrācijā. Visa dzeja koncentrēta uz tēvzemi un patriotismu, jo īpaši atrodoties ārpus Latvijas.
Kādas tēmas dominē/ atšķirība tēmu izvēlē Latvijā un emigrācijā rakstītajai dzejai:
Eglīša trimdā rakstīto liriku caurstrāvo mīlestības skumjas, sāpes par zaudēto un izpostīto dzimteni, par tautas likteņiem. Tomēr visu viņa dzeju caurstrāvo pārliecība, ka Latvijas brīvība ir neizbēgama. Netiek pat pieļauta cita iespējamība.
Kā mainās tēlainās izteiksmes paņēmieni:
Latvijā tiek izmantots domas atspoguļojums dzejā, bet ārpus tās- vēstules un citi teksti tiek rakstīti vienkāršā stāstījumā, skaidri izteiktas domas par valsts neatkarību, tautas brīvību. Dzejā tēlaini aprakstītas dzejnieka domas, ieslēptas tekstā- dzejas rindās. Bet ārzemju tekstos ir mazāk izmantota dzeja, bet gan vēstules, teksti ar noteiktu vēstījumu. Piemēram, “Bailīgiem nekur nav droši” ir sarakstīta Stokholmā, bet runā tikai par Latvijas nākotni un izredzēm uz neatkartīgu valsti.
…