Augu un dzīvnieku valsts
Abavas senlejas augu un dzīvnieku valsts ir daudzveidīga un savdabīga. Līdzīgi kā citu upju ielejas arī Abavas ieleja ir viens no floristiski bagātiem Latvijas reģioniem ar daudzām, tikai Latvijas rietumu daļai raksturīgajām sugām. Abavas ieleja raksturojas ar lielu sugu un augu sabiedrību piesātinājumu, kurš ir atšķirīgs no blakus esošajām teritorijām. No Rietumlatvijas ģeobotāniskajā rajonā kopumā konstatētajām 1042 paparžaugu un sēklaugu sugām Abavas ielejā ir konstatētas 826 sugas, starp tām arī tādas aizsargājamo augu sugas kā piramidālais cekuliņš Ajuga pyramidalis, birztalas diždadzis Arctium nemorosum, mieturu mugurene Polygonatum verticillatum, zarainā ķekarpaparde Botrychium matricariaefolium, Devela grīslis Carex davalliana, krūma čuža Pentaphylloides fruticosa, daivainā cietpaparde Polystichum aculeatum u. c. Konstatētās sugas pieder 387 dažādām augu dzimtām un 99 ģintīm.
Teritorijā bagātīgi pārstāvēta ir putnu fauna. No aizsargājamajā teritorijā līdz šīm kopumā konstatētajām 109 putnu sugām, dažādas aizsardzības kategorijās ir iekļautas 42 putnu sugas.
Putnu fauna savdabīgāka ir teritorijās lejpus Rendas, kurās dominē mazpārveidoti mežu masīvi. Šajā daļā ligzdo zivjērgļi (5 līdz 7 pāri) un melnie stārķi. Teritorijās ar nelieliem starpkāpu ieplakās izvietotiem sūnu un zāļu purviem riesto medņi.
Ūdeņu biotopos sastopamas 10 no Eiropas Padomes Direktīvā „Par dabsko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” iekļautajām zivju sugām. Upju straujteču un krāčainajos posmos sastopamas ir alatas Thymallus thymallus, laši Salmo salar, akmeņgrauži Cobitis taenia, platgalves Cottus gobio, salates Aspius aspius un spidiļķi Rhodeus amarus, gruntī ierakušies ir upes nēģu Lampetra fluviatilis, strauta nēģu Lampetra planeri kāpuri, bet Abavas grīvā sastopamas ir sīgas Coregonus lavaretus. (Dabas parka „Abavas senleja” Dabas aizsardzības plāns, 2009)
…
