SECINĀJUMI
Laboratorijas darba laikā tika apgūti digitālās analīzes pamatprincipi. ErdasViewFinder 2.1 pamatā ir pikseļu vērtību analīze. Šādu analīzi dešifrēšanā var izmantot, lai noteiktu objektu krāsu, ēnas vai Saules apspīdēto pusi. Pēc LUT vērtībām var noteikt, vai ir tumšāka krāsa vai gaišāka, kā iepriekš minētajā piemērā.
Runājot par melnbaltajiem attēliem, var secināt, ka būtu vieglāk dešifrēt sīkākus objektus un lielāku objektu atsevišķas īpašības, ja tiktu izmantoti 11 biti jeb 2048 pelēko toņu pakāpes.
Laboratorijas darbā ieguvu papildus iemaņas tālizpētē un objektu dešifrēšanā. ErdasViewFinder 2.1 programmu būtu lietderīgi izmantot 7. laboratorijas darbā, kur arī bija nepieciešams dešifrēt objektus. Šajā programmā attēlus varēja iegūt trīs dažādos palielinājumos, kas atvieglotu uzdevumu izpildi.
SECINĀJUMI
Laboratorijas darba izstrādē tika iegūtas jaunas iemaņas QĢIS un ArcMap 10.0 vides apvienotas pielietošanas. Iepriekš ArcMap vidē izveidotie faili netika apstrādāti QĢIS vidē. Interesanti pavērot, kā iegūto karti var pārveidot rastra failā, attēlojot reljefa īpatnības.
Manuprāt, slīpuma rastrs vislabāk atainoja dotās teritorijas reljefu. Tajā tik attēlota reljefa neviendabība un nevienmērīgums, jo dabā viss nav perfekti vienāds un līdzens. Reljefa rastra karte attēlo vairāk apvienotā slāņa horizontāļu noveidojumu. Tomēr labi šāda veida kartei ir tas, ka labi var saskatīt, ka reljefs paaugstinās RA virzienā. Runājot par Contour slāņa izveidošanu, varu teikt, ka šī darbība neatspoguļo patieso horizontāļu izvietojumu, pārkāpjot vienu no horizontāļu pamatprincipiem – tās nedrīkst krustoties. Šādi attēlotas tika dažas vietas, bet pārējais atbilda apvienotā slāņa horizontālēm.
Laboratorijas darbs deva iespēju izmantot divas kartes veidošanas vides – ArcMap un QĢIS. Tādējādi uzzināju, ka iespējams vienā vidē izveidot slāņus, otrā vidē tos apstrādāt, pārveidot, atkal pirmajā jaunizveidotos slāņus pielietot un karti noformatēt izdrukai.
…
