Nobeigums.
Darba gaitā tika aprēķināti simetriskā un koaksiālā kabeļa parametri, kā arī noteikas savstarpējās ietekmes koaksiālajās līnijās un bīstamās ietekmes sakaru līnijā.
Veicot simetriskā kabeļa apreķinus, tika noskaidrots, ka simetriskie kabeļi vairāk paradzēti darbam pie salīdzinoši zemām frekvencēm. Konkrēti šajā darbā apskatītajam kabelim aprēķinātais vājinājums pārsniedz 30dB/km atzīmi pie 5MHz. Tas nozīmē, ka 1 km garam kabelim vājinājums jau būtu 30dB, kas ir maksimālā pieļaujamā robeža sakaru līnijās, kad signālu vēl var nošķirt no trokšņiem. Tālāk signāla amplitūda ir samazinājusies tik tālu, ka ir grūtības iegūt signālu pieņemamā kvalitātē. Iespējamo frekvenču diapazonu varētu palielināt, ja kabeļa konstrukcijā tiktu iekļauts ekranējoš apvalks, kas frekvenču diapazonu varētu palielināt vismaz divas reizes. Tika noskaidrots, ka šādu simetrisko kabeli pie frekvences 8MHz varētu izmantot aptuveni 800 m garumā bez signāla atjaunošanas. Kabeļa vājinājumu varētu samazināt, ja tiktu izvēlēta biezāka kabeļa dzīslu izolācija, kas palielinātu kabeļa izmērus, bet samazinātu tā pretestību un vājinājumu. Tas tika noskaidrots, apskatot simetriskā kabeļa optimālos parametrus, kur kļuva skaidrs, ka palielinot attālumu starp vadītājiem, kabeļa parametri tuvojas optimālajām vērtībam, kad vājinājums ir vismazākais.
Izvēloties koaksiālā kabeļa izmērus, tika ņemts vērā nosacījums, ka vājinājumam jābūt divas reizes mazākam nekā simetriskajam kabelim, kas nozīmē, ka iegūto teorētisko kabeļa konstrukciju, bez signāla atjaunošanas, varētu izmantot aptuveni 1,6 km garā posmā. Tika noskaidrots, ka normējot kabeļa viļņa pretestību, tiek izmainīta kabeļa vadītāju diametru attiecība, kas pēc izmaiņām vairs neatbilst optimālajai attiecībai 3,6. Tas nozīmē, ka pēc viļņa pretestības normēšanas vairs netiek sasniegts kabeļa minimālais iespējamais vājinājums. Viļņu pretestību normē, lai līniju varētu salāgot ar iekārtam, kurām izejas un ieejas pretestības tiek normētas pēc noteiktiem standartiem. Tas tiek darīts, lai nebūtu situācija, ka katrai iekārtai ir sava izejas pretestība, kas padarītu to salāgošanu ar pārraides līnijām neiespējamu.
Aprēķinot koaksiālo kabeļu savstarpējās ietekmes, tika secināts, ka koaksiālajās linijas visvairāk apdraudēts ir tālais gals. Tas secināms no iegūtajiem rezultātiem, kad pārejas vājinājums talajā galā ir mazāks par vājinājumu tuvajā galā. No rezultātiem arī redzams, ka koaksiālais kabelis kļūst jūtīgs pret traucējumiem tikai pie zemajām frekvencēm, kad tas zaudē savas slēgtās sistēmas īpašības.
Aprēķinot bīstamās ietekmes, tika izspēlēts scenārijs, kad spēka līnijā notiek avārija un parādās īsslēguma strāva, kas rada magnētisko lauku, kas ir bīstams paralēli novilktajai sakaru līnijai. Šoreiz netika ņemta vērā bīstamā elektriskā lauka ietekme, jo kabelis atrodas zemē un zeme pie frekvences 50 Hz darbojas kā vadītajs, un vadītāja iekšpusē elektriskais lauks nepastāv. Šajā darbā tika apskatīts gadījums, kad spēka līnija nav novilkta taisnā līnijā kā tas parasti novērojams, bet tā kā sakaru līnija tika veidota tā, ka tā atrodas taisnā līnijā salīdzinoši garā posmā, tad aprēķinu gaita netika mainīta. Tika secināts, ka sakaru kabelim nepieciešama papildus aizsardzība.
Kopumā darba izstrāde vērtējama kā veiksmīga. Darba izstrādes laikā tika nostiprinātas zināšanas par kabeļu parametriem, to nozīmi un ietekmi uz kabeļa darbību, kā arī tika novērtētas to aprēķināšanas iespējas. Tika novērtētas kabeļa parametru savstarpējās sakarības, kā arī izprasta parametru atkarība no dažādiem fizikāliem lielumiem.
…
