Ievads 3
1.Elektriskā strāva 4
2.Strāvas stipruma mērīšana līdzstrāvas ķēdēs 6
3.Strāvas mērīšana maiņstrāvas ķēdēs 8
4.Strāvas mērīšana trīsfāzu ķēdēs 10
5.Strāvas stipruma mērījumu precizitāte 11
Secinājumi 14
Izmantotā literatūra 15
Enerģētiķim viens no visbiežāk mērāmajiem elektriskajiem lielumiem ir strāvas stiprums I. Ir dažādas metodes, kā mēs varam izmērīt strāvas stiprumu, bet pirms tam ir jāņem vērā strāvas veids (līdzstrāva, maiņstrāva), frekvence, funkcijas i=f(t) rakstura (sinusoidāla, nesinusoidāla u.tml.) un nepieciešamās mērījumu precizitātes.
Tiešās mērīšanas metodes gadījumos lieto elektromehāniskos vai ciparu ampērmetros un voltmetros. Tam mērāmā lieluma vērības nolasīšanas mezglu veido kā “rādītāja – skalas” vai “ciparu” nolasīšanas mezglu. Netiešās mērīšanas metodes, piemēram, kompensācijas un salīdzināšanas, izmanto sarežģītākas mērīšanas shēmas, tādējādi iegūstot mērījumus ar augstāku precizitāti.
Kursa darba tēma ir strāvas mērīšana. Kursa darbā tiek apskatīta, strāvas mērīšana līdzstrāvas ķēdēs, maiņstrāvas ķēdēs, trīsfāzu ķēdēs un strāvas mērījumu precizitāte.
Darba mērķis: Iepazīties ar strāvas mērīšanu.
Darba uzdevums:
• Izpētīt strāvas mērīšanu dažādās ķēdēs
• Izpētīt teorētisko literatūru par strāvas mērīšanu.
Lai iepazītos un pētītu elektriskās strāvas mērīšanas metodes, ir jāiepazīstas ar elektrisko strāvu. Lai izprastu jēdzienu „elektriskā strāva” vispirms ir jābūt priekšstatam par vielas uzbūvi.
Visas vielas sastāv no sīkām ar neapbruņotu aci nesaskatāmām daļiņām – molekulām un atomiem. Molekula ir vielas vismazākā daļiņa, kas saglabā visas vielas ķīmiskās īpašības.
Molekulas sastāv no atomiem. Tulkojumā no grieķu valodas atoms nozīmē „nedalāms”. Šāds uzskats pastāvēja līdz 19.gs. beigām, kad zinātnieki atklāja, ka atoms sastāv no vēl sīkākām daļiņām – elektroniem, protoniem un neitroniem.
Atoma centrā ir kodols, kas sastāv no pozitīvi lādētām daļiņām – protoniem – un elektriski neitrālām daļiņām – neitroniem.
Ap kodolu līdzīgi kā planētas ap Sauli, riņķo negatīvi lādētas daļiņas – elektroni. Normālā stāvoklī elektronu skaits ir vienāds ar protonu skaitu kodolā. Tas nozīmē, ka atoms normālā (neierosinātā) stāvoklī ir elektriski neitrāls, tas ir, tā kopējais elektriskais lādiņš ir vienāds ar nulli.
