Līdz 1998. gadam Latvijā bija 34 mazie HES. 1999. gadā to bija jau 54, 2000. gadā uz Latvijas upēm bija 74 HES. 2002.gadā darbojās jau 136 mazie HES, bet licences izsniegtas vēl vairākiem desmitiem.
Mazie HES ietekmē ne tikai valsts ekonomiku (Latvenergo jāiepērk elektroenerģija par dubultu tarifu no mazajiem HES, koģenerācijas stacijām un vēja parkiem, kas palielina šī uzņēmuma izdevumus (par 8.000.000Ls 2002.gadā), sekojoši palielinot arī elektroenerģijas cenu valstī), bet atstāj arī graujošu iespaidu uz ekoloģiju:
HES rada neizbēgamas ūdens līmeņa diennakts un sezonas svārstības vairākus kilometrus garā upes posmā abpus aizsprosta. Tāpēc upes krasta līnija ir nepastāvīga un gar krastmalu veidojas melna, dubļaina josla, kas nespēj apaugt un stabilizēties, jo ūdens augi atmirst un pūst;
krastmala kļūst par slazdu zivju ikriem un mazuļiem, kā arī mikroorganismiem, kas nespēj izsekot ūdens līmeņa svārstībām un iet bojā. Tādejādi upē tiek radīti sanitāri nelabvēlīgi apstākļi, sevišķi ūdenskrātuvē, kas veidojas pirms aizsprosta;
straujas ūdens plūsmas no HES aizskalo zivju mazuļus uz vietām, kur tiem ir nepiemēroti dzīves apstākļi;…
