1.dala senie laiki un antikie laiki
1.Tiesības pirmatnējā sabiedrībā.
Lai apjaustu sevi un savu vietu pasaulē, cilv radīja mītus, kas sniedz fundamentālu izskaidrojumu visuma un dzīvības radīšanai, nosaka pamatnoteikumus kas regulē dzīvi.No mītiem rodas noteikumi, kas regulē not sab:morālie, reliģiskie, juridiskie. Mītus zināja un skaidroja priesteri, lidz ar to kļuva par 1.ajiem tiesību skaidrotājiem un tiesnešiem.Paražas uzskata par stabilu un iesakņojušos obligātu uzvedības tradīciju, ari uzskatīja ka tās var mainīties atkarībā no tās sociālās grupas vajadzībām, kas radījusi šīs paražas. Tās ir kārtības uzturēšana bez valsts varas iejaukšanās, var raksturot kā abstraktās tiesības.Raksturīgas 2 ipatnibas- kazuisms u objektīvisms – cenšas noskaidrot to, kas noticis ar lietisku pierādījumu palīdzību un vārdiskiem apgalvojumiem.tiesai ir apsudzibas-sacikstes raksturs.Vaidu tiesības- asinsatriebības tiesības pec principa ‘’par katru nogalināto-nave’’. Laikā, kad nepastāvēja valsts vara, kas aizkavētu indivīdu, cilv drošības garants bija viņa dzimta, tā bija atbildīga par saviem locekļiem.Dzimtas tiesības un pienākums bija atriebt savu asinsradinieku nonāvēšanu, sakropļošanu vai smagu apvainojumu, piesakot privātu karu noziedzniekam un vinja dzimtai.…
