Eiropas tiesībās. Eiropas savienības monetārā politika

Vissvarīgākais ekonomiskās un monetārās savienības priekšnoteikums ir neierobežotas iespējas mainīt naudu, brīva kapitāla kustība, pilnībā integrēti banku un finanšu tirgi un nemainīgi noteikts valūtas maiņas kurss. Taču šobrīd EMS (Ekonomiskā un monetārā savienība) ietvaros radīta arī vienotā valūta, kopēja neatkarīga centrālā banka un kopēja monetārā un valūtas politika.
Ekonomiskās un monetārās sistēmas ieviešanu tika nolemts īstenot 3 posmos, no kuriem pirmā posma (no 1990. gada 1. jūlija) galvenie mērķi bija kapitāla plūsmas liberalizācija, monetārās politikas koordinācijas pastiprināšana, visu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Monetārajai sistēmai un pilnīga iekšējā tirgus izveidošana (kas sāka darboties 1993. gada 1. janvārī). 1992. gadā parakstītā Māstrihtas līguma protokols paredzēja ekonomisko un monetāro apvienošanos un vienotas valūtas eiro ieviešanu īstenot vēlākais līdz 1999. gadam.
Otro posmu ievadīja Eiropas Monetārā institūta (EMI), Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekšteča, nodibināšana Frankfurtē 1994. gada 1. janvārī, kura uzdevums bija atbalstīt dalībvalstu centienus priekšnoteikumu radīšanā ieiešanai EMS trešajā pakāpē. Šajā posmā tika nostiprināta sadarbība starp nacionālajām centrālajām bankām, tika izveidota Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS). Otrā posma laikā dalībvalstis nedrīkstēja pieļaut valsts budžeta deficītu, aizņemoties naudu no nacionālās centrālās bankas. 1995. gada decembrī ES Padome nosauca jauno valūtas vienību par eiro un izlēma to ieviest 1999. gada 1. janvārī.
Eiro ieviešana bezskaidras naudas norēķinos 11 dalībvalstīs iesāka trešo posmu ceļā uz EMS izveidošanu.
Laikā, kad stājās spēkā Romas līgums, darbojās arī starptautiskā Bretonvudas vienošanās (Bretton Wood agreement) par fiksētiem valūtas kursiem. Tās darbības laiks beidzās 1971. gadā, sākoties “peldošo” valūtas kursu periodam. 1970. gadā Ekonomikas un finanšu lietu padome (ECOFIN) īpašai darba grupai uzdeva sagatavot projektu par ekonomisko un monetāro apvienošanos. Tā dēvētais Vernera ziņojums (The Werner Report on Economic and Monetary Union) aprakstīja iespēju pakāpeniski ieviest EMS 1970-to gadu laikā, kas tomēr netika īstenots. …