2008.gada 1.janvārī spēkā stājās Maksātnespējas likums. Savukārt līdz Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās brīdim maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums bija noteiks likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” tika pieņemts 1996.gada 12.septembrī un savā spēkā esamības laikā tas tika grozīts 16 reizes. Pieņemot jauno Maksātnespējas likumu, uzsvars tika likts uz maksātnespējas procesa tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, ko apliecina arī tieslietu ministra Gaida Bērziņa teiktais „visos gadījumos, kad ir iespējama parādnieka maksātnespējas atjaunošana, tam arī vajadzētu notikt – pretēji līdzšinējai praksei, jo kā liecina statistika, ierosinātie maksātnespējas procesi diemžēl galvenokārt beidzas ar bankrotu.”1
Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. Maksātnespējas likuma 5.pantā ir atklāts, ka maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru. …
