Plaši pazīstama ir tiesību normu grupēšana pa tiesību nozarēm. Šādas klasifikācijas pamatā ir tiesiska regulēšanas priekšmets ir metode. Normu klasificēšana pēc refgulējamām atteicībam ir tiesību sistēmas uzbūves pamats. Izšķir konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību u.c. normas. Pēc izdevējās iestādes izšķir trīs tiesību veidus: likuma normas, likumā pamatota aktu normas un deleģētās likumdošanas normas( valsts uzdevuma izdod pilnvarotas iestādes). Šāda tiesību normu klasifikācija ļauj noteikt normu juridisko spēku, parāda to subordināciju, kam ir svarīga nozīmē normu kolīzijas gadījumā. Tiesību normas pēc to spēka esamības noteiktā teritorija tiek iedalītas šādi: republikāniskās nozīmes normas un vietejājs nozīmes normas.
Tiesību normas atšķiras arī pēc to priekšrakstu rakstura, t.i., pēc dispozīcijām. Šāda sakarība izšķir imperatīvās un dispozitīvās tiesību normas. Imperatīvās tiesību normas satur absolūti noteikumus, kas izteikts kategoriskā formā. Pie dispozitivām normām pieder tās, kuras satur relatīvi noteiktas dispozijas, t.i. uzvedības noteikumus, ko regulējamo attiecību subjekti var kontrolizēt un precizēt, savstarpējie vienoties.…
