Tiesiskai iekārtai, ko garantē valsts, ir raksturīgas vairākas funkcijas sabiedriskajā regulēšanā kādā noteiktā valstī. Ir iespējams konstatēt vairākas tiesību funkcijas, un tās ir sekojošās: kārtības nodrošināšana, brīvību nodrošināšana, sociālā drošība, kooperācija, kā arī integrācija.
Viena no valsts funkcijām ir iekšējās un ārējās kārtības nodrošināšana. Kā arējās kārtības nodrošināšanu ir iespējams identificēt militāro apdraudējumu novēršanu, kā arī starptautiskās noziedzības apkarošanu, savukārt kā iekšējās kārtības nodrošināšanu varētu saprast valsts varas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kā arī atsevišķu indivīdu vai to grupu veikto noziedzīgo darbību nepieļaušanu. Kārtības nodrošināšanas funkcija ir saistāma ar nosacījumu, a konflikti starp valsti un konkrētu pilsoni un pilsoņu savstarpējie konflikti tiek risināti tikai tiesībās noteiktajā kārtībā.1 Bez tam ir nepieciešams, lai tiesības tiktu ievērotas. Nepieciešamības gadījumā tiesību normu ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, kas savukārt sekmētu to, ka tiesību pārkāpēji baidītos no kādām noteiktām sankcijām. Ir nepieciešams pieminēt, ka kādas noteiktas valsts stāvokli ir iespējams spriest pēc tiesas efektivitātes, korupcijas līmeņa un valsts policijas darbības. …
