-
Tiesu sistēma Latvijas Republikā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Tiesu sistēmas vēsture un būtība | 4 |
| 2. | Tiesu sistēma | 5 |
| 3. | Lietu izskatīšanas pamatprincipi un to raksturojums | 6 |
| 4. | Rajona (pilsētas) tiesa | 9 |
| 5. | Apgabaltiesa | 11 |
| 6. | Augstākā tiesa | 12 |
| 7. | Satversmes tiesa | 13 |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 16 |
Secinājumi
Sakārtota un demokrātiska tiesu sistēma, sekmīga tās funkcionēšana ir valsts demokrātiskās attīstības rādītājs, kas parāda, cik tiesiska ir valsts. Demokrātiska tiesu sistēma valstī nozīmē to, ka tautai ir garantēts likumā paredzētās plašas cilvēku un pilsoņu tiesības un brīvības.
Autore rakstot darbu izpētīja, ka:
1. Tiesu sistēmu Latvijā veido visas valstī pastāvošās tiesas kopumā, proti, rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa
2. Ka tiesību aizsardzības iestādes ir valsts vai pašvaldības institūcijas, kur galvenais uzdevums ir tiesiskās kārtības nodrošinājums un aizskarto tiesību atjaunošana.
3. Tiesu kopums ir uzskatāms ne vienkārši par mehānisku tiesu apkopojumu, bet par sistēmu, jo tiesas savā starpā ir saistītas gan organizatoriskām, gan funkcionālām saiknēm. Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir jānodrošina, lai valsts vara tiktu efektīvi īstenota sabiedrības interesēs, proti, atbilstoši labas pārvaldības principam.
Izstrādājot šo darbu autore nonāca pie šādiem secinājumiem un priekšlikumiem: lai nodrošinātu Latvijas tiesu sistēmas sakārtošanu un kvalitatīvu darbību, ir noteikti sekojoši mērķi:
celt tiesu darba prestižu, panāktu lietu izskatīšanas termiņu ievērošanu, samazināt korupcijas iespējas tiesās, uzlabot tiesnešu darba kvalitāti.
Taču, lai tiesu sistēma strādātu efektīvi, tai jābūt ļoti labi sakārtotai, jābūt izstrādātai detalizētai un visaptverošai likumdošanai, bet pieredze liecina, ka pat rūpīgi izstrādāti likumi nevar paredzēt visas dzīvē iespējamās situācijas. Taču cilvēki mūsu valstī aizvien biežāk griežas pēc palīdzības tiesā un saskarsme ar tiesu no dienas dienā palielinās, jo tiesa ir tā instance, kurai ir jāatrisina un jānodrošina likuma izpilde.
…
Satura rādītājs Ievads 3 1. Tiesu sistēmas vēsture un būtība 4 2. Tiesu sistēma 5 3. Lietu izskatīšanas pamatprincipi un to raksturojums 6 4. Rajona (pilsētas) tiesa 9 5. Apgabaltiesa 11 6. Augstākā tiesa 12 7. Satversmes tiesa 13 Secinājumi 15 Izmantotās literatūras saraksts 16 Latvijas sabiedrība, bet īpaši juristi, politiķi un ierēdņi, veicot savus ikdienas pienākumus attiecīgajās valsts iestādēs, arvien nopietnāk iepazīst dažādos procesus un jau esošos gan nacionālos, gan starptautiskos standartus, kuri ietekmē vai pat veido un attīsta tālāk Latvijas tiesību sistēmu. Jebkura valsts, arī Latvija, cenšas panākt tādu situāciju, kad šī diezgan sarežģītā sistēma ir gana sakārtota un caurskatāma gan sabiedrībai kopumā, gan katram atsevišķi un kad, zinot sistēmas darbības pamatprincipus, ir iespējams paredzēt, kādu atbildi tiesību sistēma sniegs konkrētos gadījumos. Citiem vārdiem sakot, mūsdienu pasaules attīstības līmenis visiem speciālistiem, arī juristiem, prasa sistēmisku pieeju konkrētu jautājumu risināšanai. Referātā autors ir izvēlējies izpētīt tiesību aizsardzības iestāžu sistēmu un kompetenci Latvijā. Šī tēma ieinteresēja autoru kā topošo juristu, jo šis ir pamats zināšanām un tālākām studijām, kur būs nepieciešamas labas zināšanas par tiesību aizsardzības iestāžu sistēmu Latvijā. Pirms sākt rakstīt referātu, autors izvirza šādus galvenos darba mērķus, uz kuriem referāta darba laikā meklēt atbildes: Latvijas Republikas tiesu sistēmas veidošanās, Tiesu sistēmas vispārīgais raksturojums, Latvijas Republikas tiesību aizsardzību iestāžu raksturojumu. Referāta mērķis ir sniegt informāciju par mūsu valstī pastāvošās tiesību aizsardzības iestāžu vispārēju raksturojumu, katras tiesību aizsardzības iestādes struktūru, galvenos darbības virzienus un to kompetenci. Līdz ar Latvijas valsts dibināšanu tika radīta arī neatkarīga tiesu sistēma. Par tiesu sistēmas oficiālo pirmsākumu varam uzskatīt 1918.gada 6.decembrī Latvijas tautas padomes pieņemto “Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”. Balstoties uz šo likumu, vēlāk tika veidoti citi ar tiesu sistēmu saistītie normatīvie akti. Drīz pēc šī likuma pieņemšanas Ministru kabinets iecēla pirmos tiesnešus un senatorus. Tiesu sistēmas attīstībai ievērojamus šķēršļus radīja gan lielinieku gan bermontiešu iebrukumi, taču neraugoties uz to tiesu sistēma darbojās, kaut arī tiesnešu skaits bija nepietiekošs un tiesnešu pieredze pavisam maza. Laikā, kad Latvija bija, kā viena no padomju sociālistiskajām republikām tās tiesu sistēma bija pakļauta lielās savienības likumdošanai un valsts iekārtai. Pēc neatkarības atgūšanas 1990. gadā kā viens no primārajiem uzdevumiem bija tiesu reforma. 1992.gada 15.decembrī Augstākā Padome pieņēma likumu “Par tiesu varu”, kurā ir paredzēts, ka blakus izpildvarai un likumdevējvarai pastāv neatkarīga tiesu vara, kura veidota no rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām, kādas nebija padomju laikos un augstākās tiesas. Līdzās tika izveidota arī Satversmes tiesa.
