Pirms vairāk nekā divsimt gadiem, 1776.gadā, britu ekonomists Ādams Smits publicēja pirmo grāmatu “Pētījumi par nāciju bagātību un tās iemesliem”, kas bija pirmais zinātniskais darbs, kura mērķis bija skaidrot brīvās tirgus ekonomikas būtību. Tās pamatā bija ideja, ka konkurence veicina ekonomikas izaugsmi, novērš stagnāciju tajā, kā arī stimulē patērētāju labklājību un veicina resursu optimālāku izmantošanu. Ekonomikai bija jābūt tādā stāvoklī, kas ļautu tās tirgus dalībniekiem sacensties savā starpā par patērētāju ieinteresētību, liekot tiem pirkt preces vai pakalpojumus par izdevīgākām cenām vai labākas kvalitātes dēļ1.
Deviņpadsmitā gadsimta beigas bija tas laika posms, kad uzmanības centrā nonāca fakts, ka konkurenci vajag aizsargāt. Tieši Ziemeļamerika bija tā vieta, kur aizsākās konkurences tiesību iestrādāšana valsts likumos, jo to mērķis ir brīvā tirgus aizsardzība. Der zināt, ka pirmā valsts, kas pieņēma konkurences likumu, bija Kanāda, vēlāk sekoja ASV un citas pasaules valstis.…
