Kā vienu no lielākajiem policijas darbinieka „ienaidniekiem” izmeklēšanas darbībā un pierādījumu iegūšanā ir jāmin laiks. Kā teikts 263. pantā „Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi.” Kriminālprocesa 268.pantā Aizturēšanas termiņš rakstīts, ka „Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā jāizlemj par aizturētā atzīšanu par aizdomās turēto vai apsūdzēto un par drošības līdzekļa piemērošanu.”
Pārsvarā, lai iegūtu pietiekamu informāciju pret aizturēto personu, kura iespējams ir augta mēroga noziedznieks, ir nepieciešams ilgs laiks un ar 48 stundam bieži vien ir par maz, un aizturētā persona ir jāatbrīvo nepietiekamu pierādījumu dēļ, kurus neizdevās savākt, jo laika termiņš ir bijis par īsu. Ir bijuši gadījumi, kad aizturēto personu atbrīvo no aizturēšanas izolatora, jo nav iegūti pietiekami pierādījumi, lai lemtu par drošības līdzekļa ‘apcietinājums’ piemērošanu. Tomēr pēc neilga laika aiztur par kādu citu lietu, kurā it kā viņš ir redzēts izdarīšanas brīdī, bet turpina iegūt pierādījumus par iepriekšējo lietu, jo, iznākot brīvībā, aizturētā persona var slēpt vai iznīcināt pierādījumus. …
