Šobrīd šī zemnieku saimniecība pastāv jau desmit gadus. Šī saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudu audzēšanu. Pirmajos gados uzņēmums attīstījās, tika iepirkti lopi, tehnika un zeme. Bet tā kā šī attīstība balstījās galvenokārt uz kredītiem un pārdotajiem īpašumiem, kas tobrīd nebija nepieciešami, tad finansiālas problēmas nākotnē bija neizbēgamas. Vel lielu zaudējumu nesa nesamērīgi augstās izmaksas darbinieku algām, jo strādāja vidēji 30 darbinieki, bet būtu pilnībā pieticis ar 10. Uzņēmuma vadītājs – īpašnieks vairākkārt kļūdījās svarīgu lēmumu pieņemšanā.
Gan darbinieki, gan ģimenes locekļi, kas arī piedalījās vadīšanā, sāka apšaubīt vadītāja lēmumus. Vadītājs sāka piekāpties savu padoto priekšā, vai arī uzspieda savu viedokli, bet tikpat kā nekad nepanāca vienošanos. Zemāka līmeņa vadītāji ieguva aizvien lielāku lomu un tie sāka kļūt par noteicējiem uzņēmumā. Vadītājs no uzņēmuma novērsās un visa darbība aizgāja pašplūsmā. Vadītājs nevēlējās kontrolēt darbu izpildi un parasti teica: ”vai man jāsēž katram darbiniekam klāt un jāskatās uz nagiem?” …
