To kompāniju skaits, kas darbojas starptautiskos tirgos, arvien pieaug. Šī tendence aplūkojama kontekstā ar starptautisko organizāciju darbību, kas izveidotas nolūkā veicināt starptautisko sadarbību starp valstīm dažādās jomās - Eiropas Savienība (ES), Dienvidaustrumāzijas Tautu Savienība, ASEAN), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), Pasaules tirdzniecības Organizācija (PTO), Ziemeîamerikas Brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA) un daudzas citas. Eiropas Savienības iekšējais tirgus Eiropas Kopienas līgumā tiek definēts kā telpa bez iekšējām robežām, kas paredz ne tikai brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla kustību, bet arī brīvu darbaspēka kustību. NAFTA nojauc tirdzniecības barjeras starp ASV, Kanādu un Meksiku. ASEAN - starp Mazāziju, Singapūru, Filipīnām, Taizemi un Bruneju.
Globalizācijai raksturīgs:
tiešo ārvalsts investīciju pieaugums;
transnacionālo korporāciju sistēmas sarežģītības pieaugums;
tirdzniecības pieaugums, kad kompānija iegādājas vai ražo komponentus vienā valstī un eksportē tos uz uzņemumiem citās valstīs komplektēšanai.
Vispārpieņemtā vadīšanas prakse saistīta ar konkrēto nacionālo un kultūras kontekstu. Parasti organizācija darbojas pieņemto vērtību, attiecību stereotipu un uzvedības ietvaros, un kultūra ir tā, kas nosaka indivīdu uzvedību un viņu attiecības ar citiem cilvēkiem. Līdz ar ģeogrāfiskās darbības paplašināšanos, vadītājiem nākas saskarties ar atšķirīgām vērtībām, tādējādi vispārpieņemtā vadīšanas prakse var izrādīties neefektīva.
Mūsdienās daudzas kompānijas darbojas globālos mērogos. Šī darbība var izpausties kā:
vadītāju darbs citā valstī;
darbošanās internacionālā komandā;
daudznacionālas organizācijas vadīšana.…
