Nevienam nav juridiska pienākuma kādam kaut ko dot. Dāvinājums vienmēr ir altruisms – kāds aiz devības piešķirt otram mantisku vērtību: kustamu mantu – rotas, finanšu līdzekļus, gredzenu, automašīnu u.tml. – vai nekustamo mantu – zemi, mežu, māju. Lai dāvinājums notiktu vienam dāvāna jāsniedz, bet otram ir jāpieņem. Civillikumā teikts, ka dāvināt var katra rīcībspējīga persona, savukārt dāvānu var pieņemt var katrs, kam vispār ir spēja iegūt.
Neviens likums neparedz, ka dāvinot vienmēr jābūt līgumam. Rakstveida līgums obligāti jāslēdz tikai nekustamā īpašuma dāvinājumos vai tad, ja dāvinājumam grib piešķirt pierādījuma spēku. Līgumi netiek slēgti par dzimšanas dienas dāvanām un ziemasvētku dāvanām, arī par saderināšanās gredzenu līgumu parasti neparaksta – pieņemšana un nodošana notiek ar darbībām.…
