Ja starptautiskās tiesības aizsargā cilvēktiesības, tad, ja valsts nevar neko izdarīt un sistēma sabrūk, tad jautājumu ir iespējams risinat starptautiskā līmenī.
Ideālā gadījumā, starptautiskās cilvēktiesības un uzraudzība nav nepeiciešama, pat nevēlama, tāpēc, ka valstis nacionālā līmenī pati prot regulēt šos jautājumus.
Valstis turpmāk būtu jāmudina vai pat jāpiespiež pieņemt līgums par cilvēktiesībām, lai iedzīvotāji varētu atsaukties uz starptautisko tiesību aktiem, ka jabrūk nacionālā sistēma. Tradicionāli starptautiskās cilvēktiesības iekļauj tiesības vērot un sūdzēties par cilvēktiesību pārkāpumiem starptautiskā mērogā. Turklāt starptautisko tiesību esamība palīdz mainīt nacionālos likumus.
Pateicoties universālajai deklarācijai par cilvēktiesībām tagad indivīda tiesības ir daļa no starptautiskajām tiesībām. Un līdz ar to runa vairs nav tikai par starpvalstu attiecībām, bet arī par starpvalstu attiecībām un to attiecībām ar iedzīvotājiem.
Pasaulē tomēr ir vēl arī valstis, kuras nevēlas apstiprināt un ieviest cilvēktiesības praksē. Tas tiek skaidrots ar to, ka valsts, kura nevar nodrošināt šo tiesību aizstāvību, nemaz neapstiprina cilvēktiesības. Iejaukšanās šādu valstu lēmumos ir aizliegta pamatojoties uz starptautisko cilvēktiesību hartu.…
Kopsavilkums: Šajā rakstā tika apskatīta globalizācija cilvēktiesību normās, diezgan nesen iesniegto tiesību aktu attīstība, kas notikusi divos paralēlos veidos: cilvēktiesību jautājumi ir kļuvuši par daļu no vairuma valstu konstitūcijām un ir ietverti plaši pieņemtos starptautiskos līgumos. Svarīgs jautājums rakstā ir starptautisko tiesību jomā - cilvēktiesību aizsardzība. Secinājums, ka ideālā gadījumā cilvēktiesību aizsardzība ir valsts jautājums, bet nepilnīga pasaulē, ,kur aizsardzība pret pārkāpumiem nav viennozīmīga, aizsardzība starptautiskās cilvēktiesību aizsardzība ir nepieciešams alternatīva. Atslēgvārdi: starptautiskās tiesības, cilvēktiesību globalizācija, likums, imunitāte, pašnoteikšanās, neiejaukšanās, monisms, duālisms, ius cogens pašnoteikšanās, neiejaukšanās, monisms, duālisms, ius cogens