1. Sākotnējie un atvasinātie īpašuma iegūšanas veidi
Īpašuma iegūšanas veidus iedala sākotnējos un atvasinātos. Sākotnēja īpašuma iegūšana notiek tad, ja iegūta lieta nevienam nepieder, ja neatrodas neviena valdījumā, vai ja iepriekšējais īpašnieks ir zaudējis savas tiesības uz šo īpašumu.
Vasilijs Sinaiskis sauc šos divus veidus nedaudz savādāk. Īpašuma iegūšanas veidus viņš iedala oriģināros un derivatīvos, kas būtībā apzīmē to pašu, ko sākotnējie un atvasinātie veidi attiecīgi. „Derivatīvo veidu grupa kādreiz paredz iepriekšēju īpašnieku, un īpašums pāriet uz otru īpašnieku, tādēļ jaunais īpašnieks var iegūt tikai to, kas pieder iepriekšējam īpašniekam, un ieguvējs iegūst šo īpašumu ar visām nastām, ja tādas uz īpašumu guļ. Pie oriģināras iegūšanas īpašums no visa tā ir brīvs.” Bez tam atvasināto īpašuma iegūšanu nevar pierādīt tikai ar to, ka īpašums iegūts no citas personas. Jaunajam īpašniekam arī jāpierāda , ka lieta patiešām ir piederējusi tās iepriekšējam īpašniekam tādā veidā var secināt, ka īpašuma iegūšana sākotnējā kārtībā prasa mazāk pūļu un laika.
Pie sākotnējiem īpašuma iegūšanas veidiem pieskaitāmas:
• īpašuma iegūšana ar piegūšanu,
• īpašuma iegūšana ar pieauguma,
• īpašuma iegūšana ar ieilgumu.
Savukārt pie atvasinātiem īpašuma iegūšanas veidiem pieskaitāmas:
• īpašuma iegūšana ar nodošanu,
• īpašuma iegūšana mantošanas ceļā,
• īpašuma iegūšana valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas ceļā.
2. Īpašuma iegūšana ar piegūšanu
Latvijas Republikas Civillikums paredz šādas īpašuma iegūšanas ar piegūšanas iespējas: dzīvnieku ķeršana, lietu atrašana, lietas augļu iegūšana.
…
