Fiziskas un juridiskas personas

Veidojot likumus un citus normatīvos aktus, nedrīkst vadīties no politisko spēku samēra un partiju aprēķiniem, no indivīdu grupu izdevīguma un savtīgiem apsvērumiem.
Jebkurai fiziskai personai ir tiesības kļūt par juridisku personu. Jebkura persona ir tiesīga vērsties Satversmes tiesā, ja tiek pārkāptas viņas tiesības, vai tā it juridiska vai fiziska persona.
Šo referātu nevar nosaukt par zinātniski pētniecisku darbu, jo trūkst praktiskās pētniecības un analīzes daļas. Laika trūkuma dēļ, daudzi jautājumi tika apskatīti diezgan pavirši.
Diezgan saistošs likās jautājums par juridisko personu saukšanu pie kriminālatbildības. Strīdi un diskusijas šajā jautājumā vēl joprojām nav rimušies. Šī jautājuma atrisināšanu kavē pēc krievu krimināltiesību teorijas skolas domājošie. Viņiem kriminālatbildība saistās ar ieslodzījumu un roku dzelžiem.
Vispirms būtu nepieciešam konceptuāli izlemt, uz cik plašu personu loku būtu lietderīgi attiecināt šos krimināllikuma grozījumus.
Caurskatot Civillikumu, Komerclikumu un citus tiesību aktus mēs izdarījām secinājumu, ka visaptverošs juridiskās personas jēdziens Latvijā nepastāv, pie tam tās izpratne un uzskaitījumi dažādās tiesību nozarēs ir atšķirīgi.
Mūsu galveno atziņu, formulējām vienā tēzē:
Juridiska persona pretēji fiziskajai personai ir publiska persona, tā organizē fiziskas personas darbu, bet bez fizisku personu līdz dalības juridiska persona nefunkcionētu. Fiziska persona nosaka juridiskās personas darbības statusu.
…