Ja pilsonis “neko nedara”, viņam ir tiesības ēst, gulēt, braukt sabiedriskajā transportā. Pilsonim, kurš nepārtraukti strādā ir tiesības iegādāties nekustamo īpašumu, apbūvēt to, iegādāties automašīnu, pārvietoties ar to pa Latvijas valsts ceļiem. Arī nekā nedarītājam tādas tiesības ir, taču viņš tās nevar atļauties izmantot, jo nav spējīgs. Lūk arī atbilde: Tiesības visiem ir vienādas! Jautājums ir vai mums tās vajag un vai mēs tās izmantojam. Privilēģijas nevienam? Nevienam! Ja manam labās rokas kaimiņam ir tiesības celt tiltu pār upi, bet kreisās rokas kaimiņam nav šādu tiesību, tas rada domstarpības. Tas šķeļ tautu un veido tautas neuzticību valdošajām iestādēm, partijām, amatpersonām. Neuzticības rezultātā valstī iestājas “bardaks”. Tauta tiesājas ar valsti, valsts nospiež tautu. Uzskatu ka valsts attīstība ir iespējama tikai ar stipru un vienotu tautu.
Šajā domu izklāstījumā negribu nevienu apsūdzēt korupcijā, likumu pārkāpšanā. Negribu apgalvot, ka nauda piešķir papildus tiesības, vai teikt, ka Latvijas tauta ir neizglītota. Saku, ka Latvijā šobrīd ir situācija, ka iedzīvotājiem ir vienas tiesības, bet augstu stāvošām amatpersonām citas. Vienotas tiesības visiem – atslēga uz vienotu tautu, vienota tauta – spēcīga valsts!
…
