Konstitūcijas un likuma raksturojums normatīvo aktu sistēmā

Ir nepieciešams izprast normatīvisma teorijas pamatprincipus, lai saprastu, kā ir sakārtota normatīvo aktu hierarhija. Normatīvisms — tiesību teorija, kas radusies 20. gadsimtā. Normatīvisms ir daudzpakāpju sistēma, sava veida normu piramīda, kas ietver pienācīgas (adekvātas) uzvedības noteikumus, kuri nostiprināti likumos un citos valsts aktos. Šīs piramīdas augšienē ir kāda hipotētiska fundamentāla norma, kuru likumdevēji izmanto visas tiesību sistēmas pamatošanai. Normatīvisms rada pārējās tiesību normas līdz pat tā sauktajām individuālajām. Tādējādi tieslietu zinātne tiek traktēta kā noslēgta regulējama sistēma, kurā visas normas pastāv stingrā hierarhijā un katra norma kļūst obligāta tikai tam, kas atbilst augstākajai. 1
Normatīvisms- viena no formālistiskajām tiesību skolām. Par šīs skolas ievērojamāko pārstāvi tiek uzskatīts austrietis G. Kelzens. Tā idejiski teorētiskais avots ir neokantisma filozofija un juridiskais pozitīvisms. Pēc normatīvistu uzskatiem juridiskajai zinātnei jānodarbojas nevis ar cilvēku uzvedības pētīšanu, bet gan ar to normu pētīšanu, kuras nosaka cilvēku uzvedību. Tiesību normai kā tādai ir pienākumu uzliekošs raksturs, neatkarīgi no tās realizācijas rezultātiem. Ir jānosaka pamatnormu, ar kuras palīdzību tiesības sasniedz vienotību.2 Normatīvisma teorija akcentē hierarhiju. …