Mūsdienu Latvijas teritorijas nosaukums pirmo reizi dažādās formās fiksēts 11.–13. gs. vēsturiskajos dokumentos: krievu tekstos – Лњтъгола (12. gs., kā cilts nosaukums), Лотыгола (13. gs.), Лотыгольская земля (1264),latīņu Letthigallia (1206,1225/26), terra Letthorum (1208), Letthia (1209), Lettia (1210), Leththia, Lettowia (1253), vācu Lettland. 14. gs. šis vārds – Lettya (1336), Lettia (1359) – lietots šaurākā, bet dažreiz plašākā nozīmē, jo līdz pat 17. gs. juridiskie termini bija nenoteikti un svārstīgi, etniskās un valstisko veidojumu robežas neskaidras, par Latviju sauca mūsdienu Latgali vai Kurzemi. 17.–18. gs. vārdnīcu autori lieto apzīmējumu “Latviska zeme” (Georgs Mancelis, 1638), “Latviešu zeme” (Johans Langijs, 1777, turklāt attiecinot to tikai uz Kurzemi), “Latvju zeme” (Gothards Frīdrihs Stenders, 1789).1921. – 1923.g. izcēlās polemika par Latvijas nosaukumu franču un romāņu valodās. Ārlietu ministrija lietoja vārdu Lettonie. Bet Rīgas preses un arī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāte ieteica lietot „Latvie”.
Tagad mēs dzīvojam brīvā un neatkarīgā Latvijā. Un mūsu valsts valoda ir latviešu. Mēs esam panākuši mūsu tautas brivību no citām valstīm un esam lepni, ka varam sevi saukt par LATVIEŠIEM.
…
