Par to varam pārliecināties, jo sākot ar 1992. gadu ir veikti 25 Civillikmuma grozījumi, kas nozīmē vienu reizi vidēji gadā.
Nobeigumā vēlos piebilst, ka manuprāt savā veidā Civillikumā tiek atspoguļota ideja par Latviju kā neatkarīgu valsti ar cilvēku kā galveno vērtību. Šo domu jau sāka sludināta jaunlatvieši 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Pēc Latvijas neakarības proklomēšanas Civillikums radās kā organiski nepieciešams tiesību akts, bez kura nebija iespējama Latvijas patstāvēšana, kādu mēs to zinām šodien. Diemžēl padomju okupācijas gadi apturēja procesu uz vairāk kā 50 gadiem un tas nav ļāvis Latvijai attīstīties tik labi, kā varētu būt bijis iespējams, runājot par tiesību jomu kopumā un konkrēti par Civillikumu. Un tomēr neskatoties uz to, pat pēc tik ilga laika Civillikuma sākumā iestrādātie tiesību principi ir ļoti aktuāli arī šodien un daudz kas notiek un attīstās pateicoties tam, kādus pamatus ir iestrādājuši pirmās Latvijas valsts spējīgākie juristi.
…
