-
Reģiona konkurētspēja
2011 - 2015 years
Tātad, uzņēmumu ienākuma nodokļa likme Latvijā un Lietuvā ir vienāda, Igaunijā ir sava sistēma. Nodoklis no iedzīvotāju ienākumiem viszemākais ir Lietuva, bet augstākais – Latvijā. Sociālas iemaksas Igaunijā ir sadalītas tā, lai darbiniekiem šis iemaksas būtu minimālas (3,8%), savukārt darba devējam ir jāmaksā 33% vai pat 41% par darbinieku, kas ir vairāk salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Latvijā nodokļos vairāk jāmaksā darba ņēmējiem, Lietuvā ir par 1,5% mazāka nodokļa likme darbiniekiem. Savukārt darba devēja daļa Lietuvā ir lielāka.
Īpašumā nodokļa noteikšana Latvijā un Lietuvā notiek analoģiski, jāmaksā ir gan par zemi, gan par ēkām tajā. Savukārt Igaunijā ir tikai Zemes nodoklis, par īpašumu atsevišķi nav jāmaksā.
Protams, katrā valstī ir vēl vairāki nodokļu veidi, bet darba ietvaros tiek apskatīti tie, kas ir piemērojami katram darba devējam Baltijas valstu teritorijā. Izvērtējot augstākminēto informāciju, darba autors nonāk pie secinājuma, ka Igaunijas nodokļu sistēma izskatās pievilcīgāka uzņēmējiem. Tomēr viennozīmīgi apgalvot ir sarežģīti, jo katram nodoklim ir savi izņēmumi, atvieglojumi utt. Bet arī eksperti augsti novērtē Igaunijas nodokļu sistēmu, it īpaši uzņēmumu nodokļa samaksas kārtību.
…
Uzņēmējdarbība Eiropas Savienībā ir viena no svarīgākajām politikas jomām, un tiek likts īpašs uzsvars tieši uz rūpniecības un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai kopumā ir bijis ekonomikas atveseļošanās pamatā, jo 23 milj. Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi sastāda 98% no kopējo uzņēmumu skaita, tādējādi nodrošinot 67% darbavietu un radot 85% jaunu darbavietu. (Eiropas Komisija) Eiropas mazās uzņēmējdarbības akta principi ir radīt vidi, kurā mazie un vidējie uzņēmumi var attīstīties, un uzņēmējdarbība tiek atalgota, nodrošināt, lai godīgi uzņēmēji, kas ir bankrotējuši, ātri varētu izmantot otro iespēju, izstrādāt noteikumus saskaņā ar principu “Vispirms domāt par mazākajiem”, padarīt atsaucīgākas valsts iestādes, pielāgot valsts politikas instrumentus, atvieglot pieeju finansējumam un attīstīt tiesisko un uzņēmējdarbības vidi, palīdzēt izmantot iespējas, ko dod vienotais tirgus, veicināt prasmju uzlabošanu un visa veida inovācijas, ļaut problēmas pārvērst par iespējām, rosināt un atbalstīt, lai mazie un vidējie uzņēmumi izmantotu tirgus izaugsmes priekšrocības. (Eiropas Kopienu komisija) Savukārt Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politikas pamatprincipi ir uzņēmumu konkurētspējas celšana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana un finanšu resursu pieejamības uzlabošana un investīciju veicināšana...
