Mediācijas piemērošanas tiesiskie aspekti ģimenes tiesību jomā

SATURS IEVADS 6 1. MEDIĀCIJAS JĒDZIENS UN BŪTĪBA 9 1.1. Mediācijas vēsture Latvijā 11 1.2. Mediācijas pamatprincipi 17 1.3. Mediācijas veidi 20 2. MEDIĀCIJA ĢIMENES TIESĪBU STRĪDOS LATVIJĀ 24 3. MEDIĀCIJA PĀRROBEŽU ĢIMENES TIESĪBU STRĪDOS 38 4. MEDIĀCIJA ĢIMENES TIESĪBU STRĪDOS CITĀS VALSTĪS 41 4.1. Mediācija ģimenes tiesību strīdos Eiropas Savienībā 42 4.2. Mediācija ģimenes tiesību strīdos Amerikas Savienotajās Valstīs 57 SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 63 IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS 65 IEVADS Mediācija Latvijā ir kopš 2005. gada, Mediācijas likums kopš 2014. gada, bet plašāk sabiedrībai tā palika zināma, kad Tieslietu ministrija sāka sadarboties ar Sertificētu mediatoru padomi, un tiesās uzsāka pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, kas jo īpaši lietderīgi ģimenes konfliktu risināšanā kurās ir bērni. Mediācija ar savu filozofisko orientāciju un metodiku atšķiras no citām strīdu risināšanas metodēm, jo izaugusi no neapmierinātības ar citām domstarpību risināšanas formām. Tiesāšanās process ir dārgs un ļoti ilgs process, kas bieži vien grauj biznesu, laulību un veselību. Mediācijas process, kuru ir iespējams saplānot pāris dienās, salīdzinājumā ar tiesas procesu, un ir salīdzinoši lētāks. Mediācija nav patstāvīga zinātne, tās pieeja ir disciplinēta un tā apkopo dažādu zināšanu kopumu, kas nepieciešams mierīgai konfliktu izbeigšanai, piemēram, sarunu terapijas, psiholoģijas teorijas, pārrunu tehnikas, socioloģijas teorijas, tiesību pārzināšana, kā arī ķermeņu valodas atpazīšana. Mediācijas procesu kurš katrs nevar vadīt, jo ir jāpārzina vadīšanas shēma, un jāmāk atpazīt cilvēka ķermeņa valodu, lai konfliktējošas puses varētu vairāk izprast. Mediāciju definē kā brīvprātīgu sadarbības procesu, kurā puses cenšas strīdus risināt sarunu ceļā, cenšoties panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos ar mediatora palīdzību. Mediators ir mediācijas prasmes apguvusi persona, kas vada šo sarunu procesu, kura laikā puses izvērtē strīda būtību, pārrunā savas vēlmes un intereses un pašas iesaka iespējamos labākos atrisinājumus, un ja sarunas ir veiksmīgas, tad abpusēji vienojas par izdevīgāko risinājumu. Mediācijas piemērošanas tiesiskie aspekti ģimenes tiesību jomā tēma ir aktuāla, jo kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/52/EK pieņemšanas 2008. gada 21. maijā par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Kopš brīža, kad Latvijā pieņemts Mediācijas likums, ir jau pagājuši seši gadi. Tomēr mediācijas juridiskie atbalstītāji un skeptiķi turpina meklēt to optimālo risinājumu, kādā mediācija varētu tikt izmantota tiesvedības un pirmstiesas procesā. Latvijā par mediācijas procesu pēdējā gada laikā tiek spriests bieži un uzskata, ka mediācijas process varētu samazināt tiesas noslogotību, kā izdevumus, kas radušies tiesas procesā, kā arī pēc tam pie nolēmuma izpildes pie zvērināta tiesu izpildītājiem. Atbilstoši Tieslietu ministrijas nostādnēm viena no pašreizējām tiesu sistēmas aktualitātēm ir mediācijas popularizācija ar mērķi samazināt tiesas noslogotību. Tāpēc šobrīd ir svarīgi analizēt jautājumu, vai būtu lietderīgi ieviest mediāciju ģimenes tiesībās. Ņemot vērā ģimenes tiesību strīdu sekas uz nepilngadīgu bērnu emocionālo stāvokli, kas ietekmē bērnu veselības stāvokli, sekmes skolā un sociāli pieņemamu uzvedību kopumā, tad autore darbā pievērsīsies galvenokārt to ģimenes strīdu obligātai meditēšanas nepieciešamībai, kuros tiek skartas nepilngadīgu bērnu intereses. Saskaņā ar 2014. gadā 22. maijā pieņemtajiem un 2014. gada 18. jūnijā stājušajiem spēkā Civilprocesa likuma grozījumiem 148. panta 13.daļā tiesa no 2015. gada 1. janvāra lietas dalībniekus informē, par iespēju strīdu risināt, izmantojot mediācijas starpniecību. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi no 2020. gada 1. janvāra atsāka īstenot projektu “Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos”, lai sniegtu atbalstu ģimenēm tādu strīdu un domstarpību risināšanā, kas skar bērnu intereses. Projekta ietvaros bez maksas tiks nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas, katra 60 minūšu apmērā. Sertificēta mediatora bezmaksas pakalpojumus būs iespējams saņemt dažāda veida ar bērnu interesēm saistītu ģimenes strīdu risināšanā, kā piemēram, saskarsmes jautājumos, bērna pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanā, uzturlīdzekļu apmēra un/vai maksāšanas kārtības noteikšanā, vecāku attiecību risināšanā un savstarpējās komunikācijas uzlabošanā, bērnu audzināšanas jautājumos, laulības šķiršanā u.c. Valstij ir jāveicina mediācijas process ne tikai, lai uzlabotu tiesu darbu, bet arī – lai rosinātu indivīdus un visu sabiedrību veidot attiecības, pamatojoties uz savstarpējas cieņas un sadarbības principiem. Mediācija modernā demokrātiskā sabiedrībā ir svarīgs tiesību institūts, lai konfliktu ne tikai formāli izšķirtu, bet ilgtermiņā veidotu konstruktīvas attiecības starp sabiedrības locekļiem. Kvalifikācijas darba pētījuma objekts ir civiltiesības. Kvalifikācijas darba pētījuma priekšmets ir mediācija ģimenes tiesībās. Darbā izvirzītais pētījuma jautājums - ,,Vai mediācijas process ir piemērojams obligāts pirmstiesas strīdu risināšanas process ģimenes tiesību strīdos.” Darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus mediācijas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai ģimenes tiesību strīdos. Lai būtu iespējams sasniegt izvirzīto darba mērķi, autore sev noteikusi sekojošus darba uzdevumus: 1) Veikt pieejamo tiesu prakses un pieejamo studiju prakses materiālu analīzi ģimenes tiesībās par attiecīgo jautājumu; 2) Izpētīt un salīdzināt Latvijas un citu valstu tiesisko regulējumu mediācijas jomā - ģimenes tiesībās; 3) Analizēt statistiku saistībā ar mediāciju ģimenes tiesībās un veikt secinājumus; 4) Izpētīt mediācijas pozitīvos un negatīvos aspektus un to piemērotību dažādu ģimenes tiesību strīdos; 5) Izpētīt normatīvos aktus, kas regulē mediāciju; 6) Pierādīt, ka mediācijas piemērošana ģimenes tiesību strīdos ir nepieciešama tiesas sistēmā; 7) Izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus. Izvirzītā mērķa sasniegšanai un, lai pēc iespējas labāk veiktu izvirzīto uzdevumu izpildi, autore izmantos tādas pētījumu metodes kā: 1) Izskaidrošanas metode – tiek meklēts labākais skaidrojums mediācijas jēdzienam un procesam; 2) Vēsturiskā metode – mediācijas izcelsme un to regulējošo normatīvo aktu aizsākšanās; 3) Aprakstošā metode – mediācijas vispārējais saturs, tās būtība; 4) Salīdzinošā metode – tiek pētīta Latvijas un ārzemju mediācijas izmantošana ģimenes tiesībās un to normatīvie akti; 5) Analīze – mediācijas process tiesu sistēmā; 6) Sintēze – mediācijas process kā atsevišķa nozare sasaistīt ar tiesas institūciju; 7) Dogmatiskā metode – šī metode palīdzēs iegūt tiesību normu juridiskā satura pareizu izpratni un būtību; 8) Argumentācijas metode – darbā tiks izvērtēti dažādu juridisko profesiju pārstāvju viedokļi; 9) Teleoloģiskā metode – tiesību normu mērķa un jēgas noskaidrošana; 10) Sistēmiskā metode – likumu sasaiste, hierarhijas ievērošana. Pētījuma teorētiskā bāze – juridiskā literatūra, nacionālie un starptautiskie normatīvie akti, judikatūra un nozares praktiķu publikācijas, interneta resursi.