Minējumu var būt daudz. Interesants aspekts ir tajā, ka tiesa attiecīgo atzinumu pieņēma, kā pierādījumu, bet nepiešķīra tam ticamību. Šādu viedokli tiesa pamato ar to, ka eksperts atzinumu izdarījis pēc notikumu vietas fotogrāfijām un citiem pēcāk izveidotiem materiāliem, ne pēc notikuma vietas apskates dabā un reāllaikā. Darba autore pievienojas tiesas nostājai, ka fotogrāfijās nevar ieraudzīt un dokumentos nevar izlasīt sīkākas un nepamanāmākas detaļas, kurām beigās var izrādīties liela nozīme visā strīda iznākumā.
No šīs situācijas secināms tas, ka, ja tiesa pieņem pierādījumus apelācijas kārtībā, automātiski nenozīmē, ka pierādījumi netiks izvērtēti un vienkārši pievienoti lietai.
Divu spriedumu aplūkošana nav pietiekams pamats, lai secinātu par tiesu prakses virzību pierādījumu pieņemšanai apelācijas instancē, tomēr tas manāmi aptuveni ieskicē, kādus priekšnoteikumus tiesa ņem vērā, lai lemtu par pierādījumu pieņemšanu un attaisnojošiem objektīviem apstākļiem.
…
