Author:
Evaluation:
Published: 30.10.2015.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Procesuāla pieeja integrācijas un līdzdalības stiprināšanai ūdens resursu plānoš', 1.
  • Summaries, Notes 'Procesuāla pieeja integrācijas un līdzdalības stiprināšanai ūdens resursu plānoš', 2.
  • Summaries, Notes 'Procesuāla pieeja integrācijas un līdzdalības stiprināšanai ūdens resursu plānoš', 3.
  • Summaries, Notes 'Procesuāla pieeja integrācijas un līdzdalības stiprināšanai ūdens resursu plānoš', 4.
Extract

Arī Latvijā līdzīgi tiek veikta ūdens resursu plānošana kā minētajā publikācijā. Tiek identificētas ieinteresētās puses. Latvijā ūdens resursu apsaimniekošanas plānus izstrādā LVĢMC, lēmumpieņēmēja institūcija – VARAM un apsaimniekošanas pasākumus koordinē – konsultatīvās padomes. Padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, kā arī uzņēmēju un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes mērķu sasniegšanu attiecīgajā apgabalā, taču šo padomju lēmumiem ir tikai ieteikuma raksturs. Sabiedriskā apspriešanā iesaistītās puses – zinātnieki, pašvaldības, ministrijas (EK, ZM) un sabiedrība. Kad veikta ieinteresēto pušu identifikācija, tiek novērtēta to ietekmju analīze un to līdzdalība plānošanā, ko noskaidro ar anketēšanu, intervēšanu. Tiek noskaidrots kādā līmenī, ieinteresētās puses līdzdarbosies. Notiek partnerattiecību veidošana un sanāksmju rīkošana, kas plānošanā nodrošina sekmīgu darbu izpildi. Šis process nav ilgs, bet tajā tiek izvērtētas arī potenciālās darba grupas stiprās un vājās puses. Var tikt pieaicināti konsultanti. Nākamais solis ir plāna izstrādāšana un ieviešana. Šeit tiek identificētas problēmas uzstādīti mērķi un vākta informācija. Pēc tam seko rīcības plāna izstrāde, pasākumu alternatīvu izstrāde, to atlase un novērtējums pēc kā seko plāna ieviešana un novērtēšana.
Salīdzinot ūdens resursu plānošanu Lago Madžore ezera plānošanas piemērā un Latvijā ir redzams, ka tur sabiedrība tiek vairāk iesaistīta un to domas ņemtas vērā izstrādājot plānus nekā Latvijā, bet tas, iespējams, ir saistīts ar pašu iedzīvotāju aktivitāti un vēlmi iesaistīties, jo Latvijā cilvēki nav tik aktīvi un maz iesaistās brīvprātīgi plānošanas procesā. To, manuprāt, mums vajadzētu vairāk pārņemt no ārzemju piemēriem, kur cilvēki ir atvērtāki un aktīvi piedalās šādu plānu izstrādē. Vērtējot pašu procesu kopumā, tas ir līdzīgs. Plānošanā, tai skaitā ūdens resursu plānošanā, nav noteiktas „receptes” jo tā ir ļoti mainīga. Ekoloģiskās problēmas ir ļoti komplicētas un ir nepieciešams elastīgums, lai gūtu panākumus. Tādēļ katrs gadījums ir atšķirīgs un ir nepieciešams būt elastīgiem plānošanas procesā.

Author's comment
Atlants