Atkārtojuma jautājumi mantojuma tiesībās

57.Atteikšanās no mantojuma pirms aicinājuma mantot- Līdz ko mantinieks ir atteicies no mantojuma tiesībām viņš kļūst par mantotāju. Šī atteikšanās notiek ar mantojuma atstājēju, slēdzot rakstveida līgumu ar mantotāju, uz kura pamata mantotājs atsakās uz savas mantojuma tiesības, mantojuma atstājējam mirstot. Mantotāja atteikšanās līgums aptver arī viņa neatņemamo daļu. Atcelt šo līgumu var tikai pusēm vienojoties un rakstveidā. Noslēdzot šo atteikšanās līgumu, mantotājs var attiekties no mantojuma par labu kādai trešajai personai un tādā gadījumā, uz šo trešo personu pāriet tā mantošanas tiesība, kas būtu piekritusi mantiniekam, ja viņš nebūtu atteicies, un, ja šī trešā persona ir mantojuma atstājēja likumiskais mantinieks, tad šī trešā persona saņem to mantojuma daļu, kas pienākas pēc likuma, kā arī to, no kuras ir atteicies mantotājs.

58.Mantojuma atraidīšana pēc aicinājuma mantot-katram ir tiesības atteikties no mantojuma, arī pēc tam, kad mantojums ir atklājies, izņemot, līgumisko mantinieku. Atteikties no mantojuma var gan rakstiski, gan mutiski, gan klusējot. Ja mantojums jau ir pieņemts, tad no tā vairs atteikties nevar. Ja mantot ir atteicies, tad to vairs nevar pieņemt.

59.Mantojuma prasība-Mantojuma prasība ir prasība ar kuru tiek aizsargātas mantojuma tiesības un , šo prasību var celt katrs mantinieks, vai tas būtu likumiskais, testamentārais, līgumiskais mantinieks un tas kuram ir mantojuma tiesības var celt šo prasību vai nu pret līdzmantiniekiem, kas neatzīst prasītāju tiesības, vai arī pret kādu trešo personu, kas valda mantojumu. Šīs prasības mērķis ir atzīt prasītāju par mantinieku uz visu atstāto mantojumu, vai arī, atzīt prasītāju par līdzmantinieku uz viņam pienākošo daļu. Mantojuma prasījums noilgst 5. gadu laikā , skaitot no tās dienas, kad ir atstāts mantojums.


…