Konstitucionālās tiesības

8. Satversmes darbība līdz 1940. gadam un darbības atjaunošana pēc 1990. gada 4. maija.
1922.gada 20.jūnija tika pieņemts Likums par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu, un tas noteica, ka Satversme stājas spēkā 1922.gada 7.novembrī pulksten 12 dienā. Šajā laikā uz pirmo sēdi bija jāsanāk jaunievēlētajai Saeimai, kuras vēlēšanas bija noliktas uz 7./8.oktobri. Ar šo brīdi izbeidzās Satversmes sapulces pilnvaras.

1933.g. 31.martā SATVERSMES LABOJUMS
Pārgrozījumi Latvijas Republikas Satversmes 74. un 79. pantā
Latvijas Republikas Satversmes (Lik. kr. 1922. g. 113) 74. un 79. pantu izteikt tā:
74. Saeimā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.
79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem. Tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma projekta pieņemšanu.

1934.gada 15.maijā notika Kārļa Ulmaņa apvērsums. Ar 16.maija manifestu tika apturēta Satversmes darbība, valstī tika pasludināts kara stāvoklis, atlaida tautas vēlēto 4.Saeimu un pašvaldības, izpildvaru un likumdevējvaru nodeva MK rokās, tika pausta apņemšanās pārstrādāt Satversmi.
1936.gadā likumīgais prezidents Kviesis ar pašrocīgi parakstītu pavēli nodeva savas pilnvaras Ulmanim līdz Satversmes reformai, kura tā arī nekad nenotika.
…