Cilvēktiesības un pamattiesības ir tiesību kategorija, kas vispirms raksturo cilvēka un valsts attiecības. Tās, no juridiskā viedokļa raugoties, vienmēr formulētas kādā noteiktā tiesību normā. Taču tā var būt gan rakstīta tiesību norma (normatīvais akts), gan nerakstīta tiesību norma (tiesību princips).
Ar jēdzienu “cilvēktiesības” parasti tiek apzīmētas tiesības, kas ir noteiktas starptautisko tiesību normās, bet ar jēdzienu “pamattiesības” – tiesības, kas ir noteiktas valsts iekšējo tiesību normās. Tomēr kā ikdienā valodas lietojumā, tā arī juridiskajā terminoloģijā šie jēdzieni bieži tiek lietoti sinonīmi.
Lai precīzi apzīmētu visu šo tiesību kopumu, korekti būtu lietot abus jēdzienus kopā – “cilvēktiesības un pamattiesības”. Tā kā tas ir neērti, tad parasti gan ikdienas valodas lietojumā, gan juridiskā terminoloģijā viens no šiem jēdzieniem kļūst par virsjēdzienu, kas apzīmēs visu cilvēktiesību un pamattiesību kopumu.…
