-
Tiesību izpratne 20.gadsimta politikas teorijā
| Nr. | Chapter | Page. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Tiesību normu piemērošana | 5 |
| 1.1. | Tiesību normu faktiskie apstākļi | 6 |
| 1.2. | Tiesību normu pielietošana | 7 |
| 2. | Galvenā tēma 20.gs. politikas teorijā | 8 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantoto literatūras un avotu saraksts | 13 |
SECINĀJUMI
Apskatot un analizējot galvenās tiesību normu piemērošanas stadijas, kuras attiecas uz izmantojamām tiesību normām, redzam, ka galvenās problēmas ir šādas:
atbilstošu tiesību normu priekšrakstu atrašana;
šo priekšrakstu kopsakarību izpēte un izpratne;
to interpretācija, respektīvi, iztulkošana.
Daudzās lietās, kurās tiesību normas ir jāpielieto dzīvē, fakti vispirms jāsavāc un jānopamato ar atbilstošiem argumentiem, pirms tos var tiesiski izskaidrot un kvalificēt.
Galvenā problēma tiesību normu piemērošanā attiecībā uz tiesību seku noteikšanu ir precīza iznākuma noteikšana likumu paredzēto lēmumu ietvaros.
Vienlīdzība 20. gadsimtā ir ieguvusi dažādus jaunus skatījumus, pie tam dažādi sociālās un politiskās teorijas virzieni cenšas veidot savu vienlīdzības tēlu, to saistot vai atsvešinot no taisnīguma principiem. Šajā laikā ir izveidojušies daudzi jauni vienlīdzības apakšjēdzieni, piemēram, iespēju, tiesību, iznākumu un dzimumu vienlīdzība.
Egalitārisms pauž domu, ka prioritāte ir tiem, kam ir mazāk iespēju un steidzamākas vajadzības, līdz ar to viņiem ir jāpalīdz, lai veidotos lielāka vienlīdzība.
Utilitāristi, savukārt, uzskata, ka pārdalei jābalstās nevis minoritāšu labumā, bet lielākajā labumā vairākumam.
Postmarksisti uzsver, ka nepieciešams radīt apstākļus, kuros cilvēki var realizēt savas spējas, līdz ar to rastos vienlīdzīgāka resursu sadale.
Libertārisms nesaskata neko pretdabisku nevienlīdzībā un atzīst, ka tā var būt arī laba. Daļa feministu uzskata, ka vienlīdzību nevar panākt ar asimilāciju, bet gan ar respektu un citu atšķirību apzināšanos.
20. gadsimta teorētiķu uzskati ir krasi atšķirīgi, tomēr vairākums uzskata, ka lielāka vai mazāka vienlīdzība tomēr ir pozitīva parādība. Atšķirības veidos, kā to sasniegt, rodas no atšķirīgām vienlīdzības definīcijām un mērķiem.
…
IEVADS....................................................................................................................3 1. Tiesību normu piemērošana……………….......................................................5 1.1. Tiesību normu faktiskie apstākļi................................................................6 1.2. Tiesību normu pielietošana.........................................................................7 2. Galvenā tēma 20.gs. politikas teorijā.................................................................8 Secinājumi..............................................................................................................12 Izmantoto literatūras un avotu saraksts..............................................................13 Strīdi par tiesību izpratni ir nebeidzami un turpinās arī šodien, vēl joprojām tiek izteikti dažādi uzskati. Ar tiesību izpēti nodarbojas vairākas zinātnes - vispārīgā tiesību teorija, tiesību filozofija un citas. Vācu filozofs I.Kants rakstīja: „Juristam atbildēt, kas ir tiesības, ir tikpat sarežģīti, kā loģikai, kas ir Patiesība” . I.Kanta teiktais joprojām nav zaudējis savu aktualitāti, jo neskatoties uz to, ka tiesību jēdziena izskaidrošana bija aizņēmusi daudzu domātāju prātus, vispāratzītā tiesību definīcija joprojām nav atrasta. Viens no galvenajiem tiesību rašanās faktoriem 20. gs., ir indivīda un sabiedrības problēma, viņu savstarpējo attiecību pareiza noregulēšana, kas ir visas sabiedrības pastāvēšanas pamats. Aktuālākais jautājums bija par to, kā organizēt taisnīgu valsts iekārtu un kā noregulēt attiecības starp indivīdu un sabiedrību. Svarīgākais moments tiesību attīstībā un izpētē ir fakts, ka katrā indivīdā mājo divējādas tieksmes - egoistiskās un altruistiskās. Egoistiskās tieksmes vērstas un pašu indivīdu, uz viņa paša vēlmju īstenošanu, bet altruistiskās tieksmes vērstas uz sabiedrības vajadzību apmierināšanu, kad cilvēks domā arī par saviem līdzcilvēkiem, apkārtējo sabiedrību.
