Pratināšana no senseniem laikiem ir vissvarīgākā darba daļa, lai
krimināllietas izmeklēšanā gūtu pierādījumus. Par cik spēkā esošais LR KPK
par vienīgo liecību ieguves veidu atzīst tikai pratināšanu, tā neapšaubāmi ir
visizplatītākā izmeklēšanas darbība. Bez pratināšanas mūsdienās nevar iztikt
nevienā krimināllietā. Protams, visos laikos pratināšanas veidi, attieksme pret
pratināšanu un pratināšanas norise ir bijusi dažāda, bet tas vairāk attiecās uz
metodēm un pierādījumu ieguves veidiem. Šajā referātā tiks izskatīta tēma
mazgadīgo un nepilngadīgo liecinieku, kā arī nepilngadīgo apsūdzēto
pratināšanas taktikas īpatnības. Šī tēma ir jāizskata atsevišķi, jo nepilngadīgo
pratināšanas taktikai ir jābūt savādākai nekā pieaugušo personu
pratināšanai, ir jāievēro bērna attieksme pret notikušo un iespējamās sekas,
kas ir atstātas uz nepilngadīgā psihi gan kā uz liecinieku, gan kā uz
apsūdzēto personu.…
