Robežsardzes tiesības un darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas valsts robežas likums, Robežsardzes likums, citi likumi, Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, Robežsardzes Reglamenti, nolikumi un citi normatīvie akti.
Latvijas Republikas valsts sauzemes robežas kontrole un apsardzība ir svarīgākā Tēvijas aizsardzības sastāvdaļa, tā ietver sevī pasākumu sistēmu, kura nodrošina Latvijas Republikas valsts robežas neaiskaramību un aizsargā Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses.
Latvijas Republikas valsts robeža ir nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas norobežo Latvijas Republikas sauzemes un ūdeņu teritoriju, tās zemes dzīles un gaisa telpu no kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā1.
Valsts robežu nosaka līdz 1940.gada 16. jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie līgumi, kā arī vēlāk noslēgtie starpvalstu līgumi par robežas atjaunošanu vai noteikšanu. Vietās, kur valsts robeža neatbilst līdz 1940.gada 16.jūnijam noslēgtajiem starpvalstu līgumiem, tā līdz jauna starpvalstu līguma noslēgšnai atzīstama par pagaidu demakrācijas līniju…
